Prāta kritika

Mana referāta tēma ir “I.Kanta filozofiskā dzīves uztvere”. Kaut arī daudzi cilvēki un pat filozofi Kantu uzskata par diezgan “sausu”, tomēr, manuprāt, viņa klāstītajos dzīves principos ir daudz patiesību, kuras mēs ikdienā aizmirstam.
Mūdienās “pasaule” ir it kā sadalījusies divās daļās, - vieni deklarē paļaušanos uz jūtu pasauli, otri – cildina prāta skaidrību un analitisku domāšanu. Kam tad no viņiem ir galīgā taisnība? Uz šo jautājumu laikam neviens konkrēti tā arī neatbildēs, jo katra indivīda domāšana atšķiras, tāpat kā domāšanas tendences dažādos laikos vispār. Arī Kants runā par šādām vispārcilvēciskām vērtībām.
Es izvēlējos rakstīt par Kantu tāpēc, ka viņš ne tikai pārstāvēja sava laika (18.gadsimta Vācijas) problemātiku, bet tāpat kā visi filozofi dzīvoja meklējot patiesību. Man patīk doma, ka cilvēks ir pārākā no būtnēm un tās prāts var būt kā vienība pati par sevi. Kants mudināja cilvēku uzņemties pašizziņas procesu, kas neapšaubāmi cilvēku bagātina, kā jebkura veida lietu izpratne.
Mana referāta mērķis ir noskaidrot Kanta prāta uztveri, pamatā ņemot viņa darbu “Praktiskā prāta kritika”. Lai to realizētu, es pētīju arī viņa uzskatus attiecībā pret cilvēka pieredzi, jūtu pasauli, reliģiju. Savā darbā es centos apskatīt, cik ļoti šī “problemātika” ir aktuāla arī šodien, pastāvošajā sabiedrībā.
Darba rakstīšanai tika izmantots I.Kanta darbs “Praktiskā prāta kritika” un Maijas un Riharda Kūļu sarakstītā mācību grāmata “Filozofija”.…