1. Ievads
Tirdzniecība pašlaik tiek normatīvi reglamentēta (MK noteikumi Nr. 312 "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība"; MK noteikumi Nr.62 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām" u.c.), bet ražošanas uzskaites un produkcijas pašizmaksas kalkulēšanas organizācija uzticēta tieši ražošanā nodarbinātajām firmām.
Grāmatvedības bilancē gatavo produkciju un preces pārdošanai uzskaita krājumu sastāvā vienā postenī.
Lai nodrošinātu uzņēmuma ritmisku darbību, izvairītos no pārtraukumiem ražošanā, pakalpojumu sniegšanā un pārdošanas procesā, katrs uzņēmums plāno, veido un saglabā optimālo krājumu apjomu, kas nepieciešams tā darbībai. Piemēram, zemnieku saimniecība nodrošinās ar minerālmēsliem, sēklu, degvielu, rezerves daļām, lopbarību; celtniecības uzņēmums — ar dažādiem celtniecības, apdares materiāliem, degvielu; trikotāžas izstrādājumu salons — ar diegiem, dziju, pogām; tirdzniecības uzņēmums — ar attiecīga sortimenta preču krājumiem. Savukārt ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi iegādājas materiālus un izejvielas, kurus ražošanas procesa rezultātā pārveido gatavā produkcijā. Celtniecības firmām nozīmīgu krājumu daļu veido nepabeigto pasūtījumu vērtība.