1. Pirmās preču zīmes.
Pirmās preču zīmes parādījās sensenos laikos. Lai īpašnieks kopējā ganāmpulkā varētu atšķirt savus lopus, tos marķēja ar speciālām zīmēm. Savu produkciju ar traukā iededzinātu ķeburu atzīmēja senie podnieki. Preču zīme negāja secen arī viduslaiku bruņniecībai.
Jau no seniem laikiem cilvēks tiecas izgudrot dažādus simbolus, atšķirības zīmes savai dzimtai, klanam. Romiešu leģionāri izmantoja dažādas zīmes leģionierim un kohortām, biežāk tie bija dzīvnieku attēli- vērsis, lauva, zirgs, vilcene, ērglis. Pēc vairogu emblēmām varēja noteikt, kurai daļai pieder karavīrs. Vēlāk radās ģerboņi.
Viduslaikos bija populāra vēl viena atšķirības zīmju forma- meistaru personiskās zīmes, zīmogi. Tās uz savām precēm drīkstēja likt tikai meistari. Vācijā par meistaru varēja kļūt pēc vairāku gadu apmācības un darba. Meistara zīmogs garantēja preces kvalitāti, kā arī ļāva pazīt tā paša maistara ražotās preces. No šiem meistaru zīmogiem arī ir cēlušies logotipi.
Preču zīmes mūsdienu izpratnē savu uzvaras gājienu sāka ar rūpniecības strauju attīstību 19. gadsimta beigās.
Preces marka ir viens no preces individuāla raksturojuma elementiem. Valstīs ar attīstītu tirgus ekonomiku šim faktoram piešķir ļoti lielu nozīmi.
Preces marka ir produkta vārda (nosaukuma), zīmes (simbola) un tiesību aizsardzības kopa, kas apliecina produkta piederību uzņēmuma (pārdēvēja) produktiem un atšķir to no konkurentiem.
Produkta vārds ir produkta īpašais nosaukums (izteikts ar vārdu arī saīsinājumu vai skaitli), kuram ir īpašvārda funkcijas.…
