1 Preiļu pilsēta un rajons
Preiļu vārds vēstures annālēs pirmo reizi minēts ap 1250.gadu. Preiļi ir igaunisks vārds, nozīmē- ’’jaunkundze’’. Preiļi bija miests ar 179 mājām un 1615 iedzīvotājiem. 1928. gada 11. februārī Preiļi ieguva pilsētas tiesības. Jaunās pilsētas platība bija 260 ha. Pilsētā bija 310 gruntsgabali ar 309 ēkām, no tām 5 mūra, 213 tirdzniecības uzņēmumi , darbojās katoļu, vecticībnieku un luterāņu baznīcas, sinagoga un 3 pamatskolas. 1938. gada 30. septembrī valsts prezidents K. Ulmanis apstiprināja Preiļu pilsētas ģerboni, kurā attēlots zelta laukā uz labo pusi pagriezies melns krauklis- gudrības, drosmes un spēka simbols. Preiļu pilsētas straujāka izaugsme sākās 1949. gadā, kad Preiļi kļuva par rajona centru.
Preiļu rajons atrodas Latgales DR daļā. Rajona platība 2042, 23 kv. km. Preiļu rajonu veido trīs novadi: Līvānu, Vārkavas, Preiļu un 13 pagasti: Aglonas, Galēnu, Jersikas, Pēlēču, Riebiņu, Rudzātu, Rušonas, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Vārkavas. Iedzīvotāju skaits rajonā 42 377 tūkstoši. Tas ir viens no vislatviskākajiem Latgales rajoniem, ietilpst Latgales kultūrvēsturiskajā apgabalā. No iedzīvotāju skaita šeit dzīvo 65% latviešu, 29% krievu, 2% poļu, 1% ukraiņu un 3% citas tautības.
Līdz 2002.gadam statistika par tūristu plūsmu Preiļu rajonā netika veikta. 2002.gadā kopumā ar Aglonas bazilikas apmeklējumu Preiļu rajonu apmeklēja pāri par 400 tūkstošiem tūristu.
2 Dabas resursi kā tūrisma resursi Preiļu rajonā
2.1 Ezeri un upes
Preiļu rajons ir bagāts ar ūdeņiem.
…
