Preiļu novads ir bagāts arheoloģijas, arhitektūras, mākslas, vēstures, kultūras un dabas pieminekļiem. Šeit ir saglabājies pilnskanīgs un daudzveidīgs tautas kultūras sakņu slānis. Lai nepazaudētu gadiem krātās un pārbaudītās kultūras vērtības, pie saknēm vienmēr var rast mieru un stabilitāti, ir kur paslēpties un pasmelties bagātības, kad visvarenā mode diktē savus noteikumus.
Kā viens no svarīgākajiem atzariem, sākot apzināt novada kultūrvēsturiskās vērtības, izceļas vairāk vai mazāk pazīstamu personību kopums. Zinātkāri, netlaidīgi un gudri cilvēki dzimuši, dzīvojuši un darbojušies gan Preiļu novadā, gan ārpus tā robežām. Ar jēdzienu “Preiļu novads” domāta visa Preiļu rajona teritorija, tai skaitā Aglonas pag., Jersikas pag., Sutru pag., Saunas pag., Rudzātu pag., Vārkavas pag., Pelēču pag., kā arī jaunizveidotie Līvānu (Līvāni, Rožupes pag., Turku pag.), Vārkavas (Upmalas pag., Rožkalnu pag.), Preiļu (Preiļi, Preiļu pag., Aizkalnes pag.) un Riebiņu (Riebiņu pag., Rušonas pag., Silajāņu pag., Sīļukalna pag., Galēnu pag.) novadi.
1. Preiļu novada vēsturiskais raksturojums
Preiļu novads (rajons) ietilpst Latgales kultūrvēsturiskajā apgabalā un atrodas tā dienvidrietumu daļā. Tas ir bijis viens no senāk un biezāk apdzīvotajiem, sociāli ekonomiskajā un kultūras ziņā attīstītākajiem novadiem tagadējās Latvijas teritorijā. 12.gs. beigās - 13.gs. sākumā Preiļu zeme aizņēma latgaļu valsts Jersikas centrālo daļu. “Jersikiešiem bija savi vietējie garīdznieki un pazīstama rakstu māksla, par ko var spriest pēc tā sauktā Jersikas evaņģēlija, kas glabājas Ļeņina bibliotēkā Maskavā un ko 1270.gada 23.martā pabeidzis rakstīt (vai pārrakstīt) senkrievu valodā pareizticīga latviešu mācītāja dēls Jurģis no Jersikas.” (Anspaks 1996:3)
Livonijas laikā (13.gs. - 1561) tagadējā Preiļu novada viena daļa ietilpa Rīgas bīskapijā, otra – Livonijas ordeņa īpašumos. Robežas bieži mainījās sakarā ar savstarpējiem kariem zemju dēļ.…
