Termins privatizācija cēlies no latīņu vārda privātus, ar nozīmi “nošķirts no kopējā”, privāts, personisks.
Privatizācija ( jeb kā daži ekonomisti to sauc- reprivatizācija) ir dažādu privātīpašumu formu veidošanās valsts un kopējās sabiedrības mantai nonākot privātīpašnieku rokās. Tās teorētiskais pamats ir mūsdienu neoliberālisma un it sevišķi monetārisma skolas atziņas, ka tikai ekonomiskā brīvība, kas ir saistīta ar privāto iniciatīvu un konkurenci, ir spējīga nodrošināt efektīvu saimniekošanu. Privatizāciju parasti stimulē un praktiski arī veic valsts politiskā un ekonomiskā stratēģija. Liela loma ir valsts ekonomiskajai situācijai, kas nereti pati piespiež valsts valdībai veikt kardinālus soļus, kaut vai uzsākt privatizāciju jeb tās pretpoli – nacionalizāciju.
Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, tās tautsaimniecības interesēs bija būtiski pāriet no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, kuras pamatā būtu privātīpašums un privātā iniciatīva. Šī mērķa sasniegšanai tika uzsākta īpašuma tiesību atjaunošana ( denacionalizācija) un valsts un pašvaldību īpašuma masveida privatizācija, kas radīja veicināja privāto uzņēmējdarbību. Lauku apvidos un pilsētās tika uzsākta zemes reforma.
Šī darba mērķis: 1. Apskatīt, kas ir privatizācija;
2. Valsts īpašuma un zemesgabalu privatizācija;
3. Dzīvojamo māju privatizācija;
4. Pašvaldību īpašuma privatizācija ;
5.Zemes reforma;
6.Privatizācijas ietekme uz tautsaimniecību;
7.Privatizācijas sertifikāti.…