Ir divi galvenie procesoru attīstības ceļi – kvantitatīvais un kvalitatīvais. Līdz šim datoru veiktspēja tika palielināta, uzlabojot dažādu tā komponentu, arī procesora, veiktspēju. Šobrīd varam vērot izmaiņas procesoru attīstības tendencēs – attīstība ir kvantitatīva, jo tiek izlaisti procesori ar diviem kodoliem. Tālāk ir aplūkota Pentium un AMD procesora attīstības vēsture ar bildēm. Sākot no Pentium izlaišanas gada -1992.g.
Nākamās paaudzes procesors aiz 800 sērijas procesoriem, ar pilnīgi atšķirīgu nosaukumu – Pentium. Oriģinālais Pentium bija 60 MHz procesors ar 100 MIPS ar 3.21 miljoniem tranzistoru un 273 kājiņām, tas strādāja uz tās pašas 32 bitu adrešu kopnes kā 486, taču tam bija pieejama arī papildus 64 bitu adrešu kopne, kas ļāva paaugstināt tā ātrumu divkārtīgi. Vēlākā Pentium saimē iekļāva 60/66/75/90/100/120/133/150/166/200 MHz versijas. Pentium bija savietojams arī ar vecākajām operētājsistēmām – DOS, Windows 3.1, UNIX un OS/2.Tam bija divas atsevišķas 8 K kešatmiņas.
Intel ieviesa lielas izmaiņas procesoru tirgū laižot apgrozībā Pentium II, Pentium II tika radīts savienojot labāko no diviem procesoriem - Pentium Pro un Pentium MMX savienojums, tam bija MMX instrukciju kopums un aktīvās izpildes tehnoloģija, kas ļauj procesoram paredzēt nākamo instrukciju, tādā veidā palielinot procesora darbības ātrumu . Pentium II ir 32KB L1 kešatmiņas (16KB datu un 16KB instrukcijas) un 512KB L2 kešatmiņas, kas darbojās aptuveni uz pusi lēnāk nekā pats procesors, turklāt tā bija iebūvēta pašā procesorā nevis uz mātes plates.
Oriģinālais Pentium II procesors darbojās uz 66MHz kopnes un tā ātrums bija robežās no 233 līdz 300MHz, 1998. gadā procesors piedzīvoja pārmaiņas, kas ļāva tam strādāt uz 100MHz kopnes.…
