1. Profesionālā sportošana
Literatūras apskatā galvenokārt tiks apskatīti dažādi žurnāli un citi izdevumi, jo grāmatās informācijas par ar sportu saistītajām traumām ir ļoti maz. Šāda veida informācija arī nepārtraukti mainās, (izveido jaunas ārstēšanas metodes, tiek veikti jauni pētījumi šajā jomā) tādēļ šāda veida informācijai nepārtraukti jāseko līdz, lai pilnvērtīgi izprastu šo jomu.
1.1. Profesionāla sportošana bērnībā
Ar sportu vairums sāk nodarboties jau bērnībā. Lai profesionālajā sportā sasniegtu labus rezultātus un panākumus, treniņi jāsāk jau agrā bērnībā. Ļoti bieži bērnībā tiek uzsvērta pareizas stājas nozīme. Šo faktoru ietekmē galvenokārt ārēji apstākļi: ikdienas nodarbošanās, fiziskās aktivitātes veidi, uzturs. Stāju arī ļoti ietekmē tieši tas, ja bērns ikdienā nodarbojas ar vienu sporta veidu, jo šādi tiek nodarbinātas tikai dažas konkrētas muskuļu grupas, atstājot pārējās neattīstītākas – var veidoties muskuļu nelīdzsvarotība. Tātad, lai šāda problēma nerastos, bērnam nepieciešams nodarboties ar visdažādākajiem sporta veidiem. Tā, piemēram, vingrošana bieži vien atstāj negatīvas sekas – plakanu muguru, kas rodas no pārliecīga apjoma mugurkaula iztaisnošanas kustībām. Arī asimetriskie sporta veidi – teniss, bumbiņas, šķēpa, lodes vai diska grūšana veicina stājas defektu veidošanos. Svarcelšanu var uzskatīt par praktiski nekaitīgu, ņemot vēra, ka ceļamais smagums jāceļ tā, lai pēc iespējas mazinātu slodzi uz mugurkauli. Tādus sporta veidus kā skriešana vai iešana var uzskatīt par vismazāk kaitīgākajiem tieši augšanas procesā.
Bērni vecumā līdz astoņu gadu vecumam sportojot var ļoti viegli iegūt traumas, jo viņu muskuļi nav pilnībā koordinēti un vēl ir diezgan neattīstīti. Jāņem vērā arī tas, ka bērna prāts vēl nav nenobriedis un briesmas tikpat kā nezin – pieauguši cilvēki ir apzinīgāki un mazāk riskanti, kas samazina viņu iespēju sportojot savainot sevi. (4.)
Kā izvairīties no sporta traumām bērnībā?
• Pats svarīgākais – sporta inventārs. Jālieto aizsargķivere tādos sporta veidos kā riteņbraukšanā, slēpošanā, hokejā, jāšanas sportā, skrituļslidošanā vai beisbolā. Svarīgi, lai aizsargķivere bērnam der, jo, ja tā ir par lielu vai mazu, tad labāk vispār to nelietot – nepareiza izmēra aizsargķiveres var nevis bērna galvu pasargāt, bet ievainot! Ļoti svarīga arī ir apavu izvēle. Piemēram, jāšanas sportā cilvēks var viegli lauzt pēdas pirkstus, ja zirgs uzkāpj viņam uz kājas. …
