Pasaules Bankas pētījumi ir pierādījuši, ka efektīvai un elastīgai profesionālās
tehniskās izglītības sistēmai ir būtiska nozīme valsts attīstības veicināšanā atbilstoši
tehniskajam progresam. 21. gadsimtā ekonomika tiek raksturota kā paātrinātā tehnoloģiskā progresa ekonomika. Īpaši spēcīgi tehnolo iskais progress skar tehniskās nozares, kam ir jāspēj sekot inovācijām un jāvar ātri reaģēt uz tehnoloģiskajām pārmaiņām. Ikvienai
ražojošai nozarei ir vajadzīgi gan inovatīvi pētnieki, gan arī efektīvi profesionāži.
Profesionālās tehniskās izglītības uzdevums mūsdienu ekonomikā ir spēt reaģēt uz globālās
ekonomikas tendencēm, apmācīt un tālākizglītot industriālo nozaru pieprasījumam atbilstošu un efektīvu profesionālo darbaspēku.
Bieži vien profesionālai izglītībai ir negatīvs tēls sabiedrības skatījumā. Līdz ar to
profesionālā izglītība kļūst par „vājāko” posmu valstu izglītības sistēmā un sekojoši arī
darbaspēka piedāvājumā. Lai novēstu šo negatīvo efektu valstij ir nepieciešams izstrādāt
efektīvu profesionālas izglītības politiku, ietverot tajā komunikācijas stratēģijas starp
sociālajiem partneriem un profesionālās izglītības nozaru pilnveides mērķu programmas,
kas atbilstu tehnoloģiskā progresa pieprasījumam. Bet kā var novērtēt politikas vai kādas pilnveides programmas efektivitāti? Kādas metodes var pielietot efektivitātes novērtēšanai?
Kur smelties pieredzi profesionālās izglītības politikas izstrādei? Kādas ir mazas valsts ar
ierobežotu resursu kopumu izaugsmes iespējas un vai tās var būt balstītas uz profesionālo
izglītību? Tie ir jautājumi, uz kuriem ir jārod atbildes, pētot profesionālo izglītības ietekmi
uz valsts ekonomisko izaugsmi.
Darba mērķis bija rast izpratni par valsts izaugsmes iespējām saistībā ar profesionālās izglītības politiku, kā arī noteikt metodes un virzienus tālākai šo sakarību apskatei. Darba pētniecības process balstās uz dokumentālu, statistisku un publicistisku izpēti un datu apkopošanu.
Pētījums tika veikts divās vidēs - starptautiskajā vidē un Latvijas vidē. Iegūtie
rezultāti ir izklāstīti divās daļās. Pirmā daļa attiecas uz starptautisko vidi. Starptautiskajā
vidē tika apkopota gan teorētiska informācija, gan praktiskā pieredze profesionālās
izglītības pētīšanā. Teorētiskais materiāls apskata: kas ir valsts izaugsme 21. gadsimtā, kā
profesionālās izglītība varētu būt saistīta ar valsts izaugsmi, kā profesionālā izglītība varētu
ietekmēt mazas darbietilpīgas valsts konkurētspēju un attīstību globālā mērogā.
Starptautiskā praktiskā pieredze pētīšanā apskata pasaulē pielietotās profesionālās izglītības ietekmes novērtēšanas metodes gan starptautiskā, gan nacionālajā līmenī. Atbilstoši
izpētītai teorijai un metodēm darba otrajā daļa kā objekts turpmākajiem pētījumiem tika
izvēlēta Latvija, tās profesionālās izglītības politika un profesionālās izglītības saistība ar
Latvijas izaugsmi.
Darba kopsavilkumā ir secinājumi par starptautiskajā vidē apskatītajām atziņām un
metodēm, kā arī Latvijas vidē izpētītajām attīstības tendencēm un problēmām un definēti
virzieni tālākai izpētei.…
