Žurnālistika kā profesija ir radoša, dinamiska, operatīva, pilna ar neprognozējamām situācijām un sekām. Žurnālista darbs saistīts ar liela informācijas apjoma apstrādi, pieprasa attīstītu intelektu, plašu zināšanu spektru, īpaši padziļinātas zināšanas vienā vai vairākās jomās, komunikācijas, valodas līdzekļu izmantošanas prasmi utt. Sākotnēji ārkārtīgi interesanta un radoša profesija pēc noteikta laika var kļūt par pārāk sarežģītu un ne visiem cilvēkiem piemērotu.
Viens no būtiskākajiem žurnālistikas kā nodarbošanās aspektiem ir darba temps – ļoti straujš, žurnālisti nemitīgi ir pakļauti stresam, saspringumam, pārmaiņām ... RISKAM.
ASV psihologi ir konstatējuši, ka pēc saspringuma pakāpes darba procesā žurnālisti atrodas vienā līmenī ar brokeriem un aviolīniju brokeriem. Vidēji žurnālistiem ir ļoti īss mūžs, pat īsāks par ogļračiem1.
Socioloģiskie pētījumi rāda, ka galvenās žurnālistikas profesijas grūtības ir konkrēta darba laika trūkums, liela fiziska un garīga slodze, nemitīga steiga, gan morāla, gan fiziska pārpūle. Viens no būtiskākajiem aspektiem (vai arī būtiskākais) ir morāla atbildība pret lasītājiem, izdevēju, vēsturi kopumā. Katrs vārds, kas nodrukāts tūkstošos un miljonos eksemplāru (vai izteikts radio/televīzijā), var kļūt par sabiedrību ārstējošām zālēm vai slimības, baiļu, neuzticības, naida vīrusu, kas spējīgs izkropļot atsevišķa indivīda dzīvi vai sabiedrību kopumā.…