Cilvēku tirdzniecības apjomus Latvijā var analizēt, izmantojot divus nozīmīgākos precīzi uzskaitāmos rādītājus, proti, ierosināto kriminālprocesu skaitu un sniegto rehabilitācijas pakalpojumu skaitu.
Pašlaik Latvijā trūkst pētījumu, kas sniegtu pilnvērtīgu un pamatotu informāciju par situāciju cilvēku tirdzniecības un tās novēršanas jomā. Tādēļ nepieciešams veikt pētījumus gan par esošo situāciju, gan īstenoto pasākumu efektivitāti cilvēku tirdzniecības novēršanas, apkarošanas un upuru sociālās rehabilitācijas jomā, gan pieeju un stratēģijām, kā no potenciālo riska grupu pārstāvju viedokļa labāk īstenot preventīvo darbu. Tieši šī iemesla dēļ jaunajā cilvēku tirdzniecības novēršanas programmā liela uzmanība koncentrēta uz pētniecisko un izglītojošo darbu.
Tomēr jānorāda, ka pastāv krasas atšķirības starp oficiālajiem statistikas datiem un nevalstisko organizāciju( NVO) un ekspertu viedokli par faktisko cilvēku tirdzniecības apjomiem Latvijā. NVO eksperti uzskata, ka oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo tikai neliela daļa cilvēku tirdzniecības gadījumu nonāk policijas un sociālo rehabilitētāju redzeslokā. Jau 2005. gada Informatīvajā ziņojumā “ Par Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004. - 2008. gadam īstenošanas gaitu” norādīts : “ Pēc policijas rīcībā esošās aptuvenās informācijas, uz Eiropas valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi izbrauc vairāk kā simts sieviešu ( pārsvarā atkārtoti)”. Ziņojumā arī norādīts, ka “ pēc iestāšanās Eiropas Savienībā šis skaits tikai palielinās, jo kā pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsones, viņas vairs netiek pastiprināti kontrolētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo to policijas dienesti uzmanību galvenokārt pievērš tām sievietēm, kuras ieradušās darba meklējumos no trešajām valstīm”. …