Sāmi sevi sauc saam´ un saamm´lja (Kolas pussalā), sabme, sabmelaš. Citas tautas sāmus dēvēja par ”finni” (fenni) un vēlāk kopš 12. gs par lapiem (vārda sakne lop´ atrodama pirms tūkstoš gadiem rakstītajā Senās Krievzemes hronikā). Sāmu nosaukums Krievijā tika propagandēts jau 1920. gados, bet Skandināvijas valstīs ap deviņdesmito gadu sākumu, jo sāmi vārdu ”lapp” uzskata par nievājošu.
Sāmi apdzīvo plašus apgabalus (~400 000 km²). Skandināvijas pussalas ziemeļu daļā, triju valstu teritorijā, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas ziemeļu rajonos, kā arī Kolas pussalā - Krievijā. Vēsturiski sāmi kaimiņtautu spiediena dēļ tika atstumti uz Eiropas pašiem ziemeļiem. Piemēram, Kolas sāmi vēl 1917. gadā apdzīvoja visu Kolas pussalu, 1926. gada sāmi bija sastopami tikai četrās pašvaldību teritorijās, bet 1989. gadā sāmi piespiedu kārtā bija nomitināti Lovozero (Lujavr) rajonā, kurš atrodas Murmanskas apgabala centrālajā daļa un aizņem 37% apgabala teritorijas.
Sāmiem ir sešas literārās valodas:
dienvidsāmu (Norvēģijā),
Lūle sāmu (Zviedrijā),
ziemeļsāmu (Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā),
Inari sāmi (Somijā),
Kolta sāmu (Somijā),
Kildinas sāmu (Krievijā).
Tās pieder pie urālu valodu somugru apakšsaimes, kas, kā uzskata, ir radušās rietumos no Urālu kalniem pašreizējā Krievijas teritorijā, kā arī ietekmējušās no Baltijas somu valodas. Sāmu valodā runā Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Krievijā.…