Proteīna ietekme uz cilvēka organismu

1. Proteīnu raksturojums

Proteīni jeb olbaltumvielas ir lielmolekulāri organiski savienojumi, kas satur oglekli, ūdeņradi, skābekli, slāpekli, reizēm arī fosforu, sēru vai citus elementus. Proteīni ir polimēri, kuru sastāvā var būt 20 dažādas aminoskābes. Katrai aminoskābei ir karboksilgrupa (-COOH) un aminogrupa (-NH2). Savienojoties vienai aminoskābes karboksilgrupai ar nākamās aminoskābes aminogrupu, veidojas dipeptīds, kuram ir vienīgi proteīniem raksturīga saite – peptīdsaite. Dažādos proteīnos ir atšķirīgs aminoskābju sastāvs un secība. Katram organismam ir specifiski Proteīni. [1;45] Proteīni (grieķu: protōs - pirmais) ir tikai no aminoskābēm sastāvošas olbaltumvielas. Proteīni var sastāvēt no vienas vai vairākām aminoskābju virknēm. Tos dēvē arī par vienkāršajām olbaltumvielām. [12]
2. Olbaltumvielu iedalījums
2.1. Iedalījums pēc formas
2.1.1 Fibrillārās olbaltumvielas
Makromolekulas ir nesimetriskas – diegveidīgas. Pie fibrillārajām olbaltumvielām pieder dzīvnieku struktūras olbaltumvielas, kas nodrošina orgānu mehānisko stiprību vai aizsargā tos no ārējās iedarbības (augos šīs funkcijas veic celuloze). Svarīgākās fibrillārās olbaltumvielas ir keratīns (vilnas, matu, nagu olbaltumviela), kalogēns (saistaudu, ādas olbaltumviela), elastīns (cīpslu un asinsvadu sieniņu olbaltumviela), fibroīns (dabiskā zīda olbaltumviela). Šīs olbaltumvielas nešķīst ūdenī un atšķaidītos elektrolītu šķīdumos, tāpēc tās sauc arī par skleroproteīniem. Tās šķīst tikai koncentrētās skābēs un bāzēs, bet reizē ar šķīšanu notiek arī makromolekulu daļēja sašķeļšanās. Dažas fibrillārās olbaltumvielas (kolagēns) ūdenī stipri uzbriest un veido elastīgus gēlus. [13]

…