„Freidam, viņa dzīvei un psihoanalīzei ir kaut kas kopīgs ar joku jeb asprātību, proti, to nav iespējams rezumēt. Kas grib uzzināt joka sāli, tam jānoklausās viss joks.” (Šuvajevs I., 2003) Es neizstāstīšu visu „joku”, bet minēšu tā svarīgākās un redzamākās puses, lai rastos vispārējs priekšstats par psihoanalīzi un tās „tēvu” Z.Freidu.
Freida psihoanalīze ir saistīta ar jaunas pasaules atklāšanas patosu, nereti tiek uzskatīts, ka psihoanalīze ir mūsdienu mitoloģija. Turklāt, lai analizētu psihoanalīzi, jāņem vērā arī paša Z.Freida dzīve, kas organiski saaudusies ar psihoanalīzi. Tāpēc uzsvaru likšu tieši uz Z.Freida vēsturi un ieguldījumu psihoanalīzē.
Savā darbā apskatīšu arī psihoanalīzes nozīmi, jo tā neaptver tikai psiholoģiju, tai ir nozīmīga loma arī mūsu kultūrā, pedagoģijā, valodā u.c.…