Visos laikos ģimene ir galvenā sabiedrības institūcija. Pārmaiņas, kas norit sabiedrībā, piemēram, valsts pārvaldes sistēmā, ietekmē ģimeni. To ļoti labi ir aprakstījis Sorokins Pitirims (Sorokin Pitirim) savā darbā „Revolūcijas socioloģija”. Viņš ar statistiskiem datiem un vēsturiskiem avotiem ir pierādījis revolūciju ietekmi uz ģimenes dzīvi un sabiedrību. Piemēram, Franču revolūcija no 1870. – 1872.g., vīrieši precē vienu māsu pēc otras, pat savas sievas mātes. Pret sievietēm izturējās brutāli. Savukārt revolūcijas beidzamajos gados bija vērojama patvaļības ierobežošanās. Sabiedrībai sāk mosties kauna sajūta.1 Latvijā ģimenes tradīcijas un normas nosaka pārejas posms no sociālisma uz kapitālismu, šo iekārtu vērtību sajaukums.
Katra sabiedrība ir ieinteresēta stabilā, morāli veselā ģimenē, tā cenšas saglabāt ģimenes vēsturiskās tradīcijas un vēršas pret tādiem jauninājumiem, kā viendzimuma laulības, vai bērnu adopciju šādās laulībās.2 Tādejādi arī tāda parādība kā vardarbība ģimenē ir visas sabiedrības problēma, tā sastopama visos sabiedrības slāņos, visā pasaulē. Cilvēki kļūst par morālas, fiziskas vardarbības upuriem biežāk savās mājās nekā citur.3 Sabiedrība tiecas idealizēt ģimenes dzīvi un piedot ģimenes vardarbību, uzskatot to par neatņemamu daļu bērnu audzināšanā, laulāto attiecībās.4 Savukārt vardarbības pieredze ģimenē atstāj negatīvu iespaidu uz bērniem. Pastāv iespēja, ka bērns, kas pieredzējis cietsirdīgu izturēšanos, izaugs par vardarbīgu cilvēku.5
Tā kā psiholoģiskā vardarbība ir viens no vardarbības veidiem, tad darba teorētiskā daļā tiks apskatīta arī fiziskā un seksuālā vardarbība ar mērķi parādīt vardarbības daudzpusību. Aplūkotās teorijas skaidros psiholoģisko vardarbību, taču tās var attiecināt arī uz fizisko, seksuālo vardarbību.
Viennozīmīgi skaidrot ģimenes institūciju ir neiespējami. Pastāv vairāki skaidrojumi, kas definē savu skatījumu uz to, kas ir ģimene. Ģimene – ir viena no sabiedrības locekļu sadarbības formām, kura vienā veselumā apvieno sievieti, vīrieti un bērnu vai bērnus. …
