Nervozā bulīmija
Nervozā bulīmija tāpat kā anoreksija ir pieskaitāma pie ēšanas traucējumiem. Kopumā bulīmija var raksturot kā slimīgu vēlmi uzņemt barību, kas raksturojas ar sekojošiem simptomiem:
bieži tiek uzņemts nekontrolējams barības daudzums
tiek uzņemta pārtika ar lielu kaloriju daudzumu
lēkmes laikā pacients “ēd visu pēc kārtas”
mēģina samazināt svaru ar patvaļīgi izraisītām vemšanām
biežas svara svārstības
pacients apzinās, ko dara un savus uzvedības traucējumus
pacientiem raksturīgs depresīvs noskaņojums un pašnonicinošas domas pēc bulīmijas lēkmēm
Pacientiem, kas slimo ar bulīmiju nenovēro izteiktu tendenci uz noliegšanu, kā tas ir anoreksijas vai aptaukošanās gadījumā, taču viņiem tāpat ir raksturīgas pārliecīgas rūpes par savu svaru un ir bail pieņemties svarā. Atšķirībā no anoreksiķiem ir tā, ka bulīmijas gadījumā ķermeņa masa ir vai nu normāla vai arī ir pat nedaudz pazemināta. Vēl tipiskāka iezīme it tā, ka bulīmijai ir biežās svara svārstības.
Bulīmijas slimniekiem tāpat kā anorekijas slimniekiem ir pārspīlētas rūpes par savu svaru un bailes pieņemties svarā. Viņi daudzas reizes apņemas samazināt svaru un atteikties no pārmērīgās ēšanas, taču nav spējīgi šo apņemšanos pildīt, jo “mierinājumu” ātrāk var gūt, kaut ko ieēdot, nevis mainot savu dzīvi.
Lēkme šiem cilvēkiem ir spriedzes un negatīvu izjūtu mazināšanas veids. Tā kā bulīmiķiem ir ļoti grūti atteikties no apgūtā uzvedības un iekšējo konfliktu risināšanas steriotipa, tad viņiem ir raksturīgi ilgstoši psihiskas dabas konflikti un traucēta personības attīstība.
Ārstēšana ir atkarīga no katra pacienta individuālajām īpatnībām. Šo pacientu ārstēšana sākas no psihoanalīzes, ģimenes terapijas, uzvedības terapijas līdz pat indiešu jogai.
Kopsavilkums
Ir ļoti daudz psihosomatiskās slimības, kas aizvien mūsdienās ir ļoti izplatītas. Lai gan ir ļoti daudz ārstēšanās paņēmienu un terapiju, galvenais vēl aizvien paliek paša cilvēka vēlmes izveseļoties un attieksme pret slimību. Tātad, emocijas ļoti ietekmē slimības ārstēšanu un katra emociju apspiešana cilvēku ieved vēl lielākā depresijas stāvoklī.
Psihosomatožu terapijā izmanto kompleku pieeju – lieto medikamentus, kuri ir nepieciešami attiecīgās patoloģijas gadījumā vai arī citus terapeitiskus pasākumus + psihoterapiju.
…
