30. gadu sākumā PSRS tika uzņemta Tautu Savienībā, kad šīs starptautiskās organizācijas galvenais mērķis bija saglabāt Eiropā status quo. Šādā atmosfērā PSRS diplomātiskā korpusa vadītāji, kuru skaitā bija M.Ļitvinovs, bija aizrāvušies ar kolektīvās drošības jautājumu, turklāt M.Ļitvinovs piedāvāja ideju, ka PSRS jāsadarbojas ar visām tām valstīm, kurām ir iegansts justies apdraudētām no nacistiskās Vācijas spēku pieauguma1, lai gan paša Staļina nolūks nebija nedz kolektīvā drošība, nedz status quo saglabāšana, bet kā norāda N. Deiviss (N.Davies) Staļins nebija gatavs iesaistīt PSRS karā, tāpēc viņš pavēlēja M.Ļitvinovam pievienoties Tautu Savienībai laikā, kad no tās demonstratīvi aizgāja Vācija, un atbalstīt kolektīvās drošības principus2. Turklāt antikomunistiski noskaņotais V.Čērčils norādīja, ka M.Ļitvinovs ļoti ātri bija pielāgojies Tautu Savienībā valdošajai atmosfērai, runājot ļoti morāles pilnā valodā ar lielām sekmēm, kad drīz vien bija kļuvis par galveno spēlētāju3.
Padomju un arī daļa no mūsdienu krievu vēsturniekiem norādīja, ka Ļitvinova runas bieži vien bija par nepieciešamību pēc ātrākas un efektīvākās drošības sistēmas izveides, kas spētu saglabāt mieru apstākļos, kad Eiropa pietuvinās kara draudiem. Lai gan pēc būtības PSRS, sadarbojoties ar R-lielvalstīm it kā kolektīvās drošības vārdā, jutās neērta šādā starptautisko notikumu atmosfērā, jo Staļins un citi viņa domubiedri jutās starptautiski izolēti4, bet šī „starptautiskā izolācija” saprotama ļoti šaurā nozīmē, t.i., tieši izolācija no nacistiskās Vācijas puses, kas īpaši pastiprinājās pēc vācu – poļu noslēgtā līguma, kas savā „apvienībā” nevēlējās iesaistīt PSRS. Taču daļa vēsturnieki šo starptautisko izolāciju saprot tieši no R-valstu kapitāliskajām valstīm, kuras mērķis esot bijis veidot vienotu antikomunistisku koalīciju pret PSRS, tāpēc Staļina viens no galvenajiem nolūkiem bija izjaukt šādus nodomus5, tieši sadarbojoties ar Lielbritāniju un Franciju.
PSRS ārpolitika 30. gadu vidū attīstījās, ciešā sadarbībā ar R-lielvalstīm, kurām bija pretrunas ar nacistisko Vāciju, kas aizsāka pārkāpt Versaļas līguma noteikumus. 1935.g. 2.maijā PSRS parakstīja savstarpēju palīdzības paktu ar Franciju, šādu analoģisku līgumu PSRS noslēdza arī ar Čehoslovākiju 16. maijā.…