Secinājumi
• Kolektivizācijas ieviešana bija, kā viena no nostādnēm pārejot no kapitālisma uz sociālismu.
• Pie kolektivizācijas noveda lauksaimniecības sadrumstalotība.
• Kolektivizācijai bez pozitīvajām sekām bija arī negatīvās, kuras nebija paredzētas.
• Pateicoties kolektivizācijai lauksaimniecība piedzīvoja uzplaukumu, taču ne visos reģionos.
• LPSR teritorijā kolektivizācija nenesa plānotos rezultātus un netika panākts pirmskara līmenis daudzās jomās.
Priekšlikumi
• Lielas krīzes situācijā kolektivizācija var uzlabot stāvokli, jo lauksaimniecība darbosies vismaz tādā veidā, ka zemnieki apvienosies un sadarbosies.
• Sīko lauksaimniecību apstākļos, lai nodrošinātu nabadzīgo valsti ar viena veida produktu, būtu nepieciešams kolektivizēties, lai no maz rīcībā esošiem līdzekļiem spētu saražot pietiekamu daudzumu viena produkta.
• Kolektivizācija nekādā gadījumā nedrīkst būt obligāta, jo tā var atstāt sekas uz ekonomisko situāciju lauksaimniecībā un iekavēt lauksaimniecības attīstību.
• Lai izvairītos no kolektivizācijas veidošanos, ir jāpievērš uzmanību zemnieku attīstībai un labklājībai, lai katra saimniecība būtu nodrošināta ar savām iekārtām un spētu efektīvi strādāt.
• Katram zemniekam ir jābūt savam īpašumam, ar kuru tas var brīvi rīkoties, nevis dalīt to ar citiem zemniekiem, kas būtiski kavētu attīstību un ražīgumu.
…