Mēs, PSRS bijām uzvarējusi Otrajā pasaules karā, mūsu zaudējumi bija vairāk nekā 20 miljoni cilvēku dzīvību, tūkstošiem izpostītu pilsētu, saimniecību, cilvēku ciešanas bija milzīgas. Un, protams, uzvaras nopelni tika nevis varonīgajiem karavīriem, aizmugurē varonīgi strādājošajiem strādniekiem un kolhozniecēm, bet gan PSKP, tās „gudrajai politikai” un, protams, ģeniālajam ģenerālisimusam „PSRS tautu tēvam” J. Staļinam. Taču arī vēlākie gadi nedeva mums pilnīgi nekādu labumu, mēs attīstījāmies, bet mūsu pašu ciešanas un pārdzīvojumus tas neremdināja. Vai visās valstīs bija tieši tāda situācija kā pie mums, ka visu noteica diktatori, ka viss bija ierobežots, neatļauts? Mums nav nekādu iespēju ieskatīties citu valstu attīstībā, nekādu avotu kur par to lasīt, jo tāda veida literatūra tiek noliegta. Bet tā vairs nebūs ilgi, jo ir savākti materiāli par citu valstu attīstību un jums ir dota lieliska iespēja ieskatīties tajā.
Mēs sūtījām vienu no PSRS labākajiem žurnālistiem uz Vācijas Federatīvo Republiku un viņš izstāstīs tur redzēto un piedzīvoto. „Nonākot Vācijā es biju pārsteigts par tās attīstību visur valdīja kārtība, rūpnīcas, dzīvojamās ēkas tika celtas, ieskatoties cilvēku sejās tās likās dzīvesprieka apstarotas. Labklājīgas dzīves pamatā ir laba politika, un tā nu es devos pie man vien zināmiem avotiem uzzināt, kāda tad tieši ir valsts politiskā sistēma. Es biju pārsteigt kad uzzināju, ka prezidenta vara valstī ir būtiski ierobežota . Vara atradās Bundestāga ( VFR sastāvā ietilpa deviņas, bet pēc Sāras iekļaušanas – desmit pavalstis (zemes). Katrai VFR pavalstij bija savs parlaments – Bundesrāts, bet visas valsts iedzīvotāji vēlēja VFR parlamentu – Bundestāgu ) un federālā kanclera rokās. Kad par kancleru kļuva Konrāds Adenauers notika strauja VFR attīstība. Lielu ieguldījumu ekonomika bija devis L. Ērhards, kurš izvirzīja Sociālā tirgus ekonomikas politiku, viņš uzsvēra, ka negrib bagātos padarīt par nabagajiem, bet nabagos par bagātajiem, bet gan ļaut katram vācietim paaugstināt savu labklājību. Ekonomikā jūtamu atbalstu deva arī ASV, arī rietumvalstis bija atteikušās no reparāciju piedzīšanas. Vācijā salīdzinot ar PSRS nebija armijas, tāpēc militārie izdevumi bija niecīgi. Valdība bija izdevusi nodokļu likumus, kas stimulēja vāciešus daudz un grūti strādāt, sekmēja līdzekļu ieguldīšanu ražošanā (investīcijas). Tas veicināja jaunu uzņēmumu celtniecību, palielināja darba vietu skaitu un Vācija drīz vien bija izzudis bezdarbs. Ar 1951. gadu atcēla pārtikas kartītes, Vācija tas tika veikts ātrāk nekā Anglijā. Ik gadu strādājošo alga palielinājās par 8%. Strauji pieauga eksports, kas vēl vairāk palielināja valsts ienākumus, un tā VFR nomaksāja visus valsts parādus. Valdība bija izveidojusi drošu sociālās aizsardzības sistēmu. VFR valdība sāka izmaksāt pabalstus nacisma terora upuriem, invalīdiem un bēgļiem.
…
