Pēc manām domām, autores stils dažādos rakstos atšķiras, ja tiek rakstīts par izklaidēm, žurnāliste lieto valodu, kas piesaista vairāk jaunas sievietes, tiek izmantoti internacionālismi, iespraudumi, teikuma konstrukcijas ir vienkāršas, bet ja raksts ir par nopietnu dzīves sfēru kā darbs, karjera, attiecības, tad valodā ir vairāk mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu, retorisku jautājumu un teikuma konstrukcijas ir sarežģītākas.
Fonētiskais līmenis - Pats zemākais līmenis, nav patstāvīgas nozīmes, taču tekstā to izmanto, lai izteiktu noteiktu stilistisku papildinformāciju.
Izsaucieni:
1.Uhh...Tikpat labi viņš varēja pajautāt cik tu sver. [7.;106.lpp]
2.Ui, būs grūti, bet centīšos! [1.; 82.lpp]
3.Un, ja arī kļūst atraisītākas, tad - ui - kādi tik brīnumi bieži tiek sastrādāti!
Autore ar šiem izsaucieniem apzīmē to, cik satraukta ir. [14.]
Onomatopoēze:
1.Kamēr viena preilene [..] metās Lenijam ap kaklu, smalkā balsī pīkstot: "I like you, I like you”.
Tiek parādīts kā sieviete ir lietojusi savu balsi, lai izteiktu sajūsmu par slaveno dziedātāju.
Morfoloģiskais līmenis – nākamais līmenis valodas hierarhijā, kuru izmanto, lai noteiktu papildinformāciju.
Blīvējums:
1.Kad nervozējam, mēs mēdzam sākt ātrāk runāt. Jo ātrāk mēs runājam, jo mazāk mēs elpojam. [8.;100.lpp]
Blīvējumi ir vairāki vārdi vienā locījumā. Šajā teikumā ir tā kā izveidojušies divi blīvējumu pāri - ātrāk un mazāk kopā un otrs pāris runājam un elpojam tiem ir vienādas galotnes. Ar šīm galotnēm tiek noteikts kā mēs runājam katrā brīdī. …