Secinājumi
Iejūkot cilvēku pūlī kādā notikuma laikā, veicot vienotas darbības ar to mēs nemaz neievērojam to, kā notikuma gaitā mainās mūsu attieksme, kā mainās mūsu rīcība atšķirībā no tā, kā mēs rīkotos parasti un ko izvēlētos darīt esot pūļa sastāvdaļa.
Esot vienatnē, iespējams, lielākā daļa cilvēku neuzdrošinātos darīt ne uz pusi tik pārdrošas lietas un ne uz pusi neuzvestos tik skaļi kā esot pūlī, jo atrodoties pūlī cilvēki vairs nejūtas kā indivīdi, tie jūtas kā viena liela masa, kur vislabāk un ērtāk ir neatšķirties, bet gan pievienoties valdošajiem uzskatiem. Lielākoties šāda rīcība nebūtu nekas nosodošs, taču ir gadījumi, kad pūļa rīcība nonāk ārpus kontroles un darbā iepriekš pieminētais pūļa izkliedēšanas veids ar diskusiju un dažādu viedokļu ienešanu pūlī vairs nepalīdz, jo pūlis ir kļuvis agresīvs un bezatbildīgs.
Par vienu no šādiem gadījumiem var uzskatīt arī 2007.gada aprīlī notikušie „Bronzas karavīra” nemieri Tallinā. Kā zināms šis notikums ir saistīts ar to, ka Igaunijas valdība nolēma pārvietot šo PSRS Otrā pasaules kara memoriālu un pārvietot padomju karavīru atliekas uz citu vietu. Šis lēmums radīja neiedomājamu neapmierinātību daļā krievvalodīgo Igaunijas iedzīvotāju un veicot demonstrāciju, kurā šis pūlis bija kategoriski pret „Bronzas karavīra” un padomju kareivju pārvietošanu 2007.gada 26.aprīlī sākās masīvs Tallinas centra grautiņš, kā rezultātā satrakojies pūlis izdemolēja visu, kas gadījās viņu ceļā. Daudzi šī grautiņa dalībnieki tika arestēta un kad tiesas zālē tiem jautāja, kāpēc viņi ir veikuši apsūdzētās darbības, tie nav spējuši atbildēt.
Iemesls varētu būt tas, ka tajā brīdī, kad viņi veica šīs ar krimināllikumu sodāmās rīcības, viņi neiedomājās par sevi kā par indivīdiem, bet gan kā pūli un kā gan var sodīt visus. Iespējams, šiem cilvēkiem dodoties uz šo demonstrāciju pat nebija nodomos veikt jebkādus postošus darbus, taču pakļaujoties masu spiedienam un sajūtoties kā daļai no milzīgās masas, kas atrodas pūlī, viņi pieņēma apkārtējo cilvēku rīcību.
Šis pats fenomens tika novērots arī M.Šerifa eksperimentā, kur tika pierādīts, ka cilvēkiem piemīt daba pakļauties grupas viedoklim, atraidot pašiem savas domas un idejas. Manuprāt, tas notiek tāpēc, ka cilvēki pēc dabas ir bailīgi, ikkatram no mums ir bail kļūdīties, radikāli atšķirties, tāpēc mēs dodam priekšroku vieglākajam veidam- iejukšanai pelēkajā masā, pūlī, kur būs tikai viena patiesība, un tev ir iespēja būt daļai no šī pūļa, kur būt ir vieglāk, nekā aizstāvēt savu taisnību un viedokli .
…
