Pusaudžu periods veido pāreju no bērnības uz jauniešu periodu. Šajā periodā izveidojas bērna personības pamatiezīmes, kā arī atklājas visos iepriekšējos periodos izveidojušās ietekmes emocionālajā, kognitīvajā sociālajā sfērā. Galvenā jaunveidojuma atklāšana ilgst sievietēm no 13-19 gadu vecumam, vīriešiem- no 14 līdz 22 gadiem. [2.250.] Jo lielākas kļūdas ir bijušas pieļautas iepriekšējos attīstības posmos, jo tās stiprāk izpaužas pusaudžu periodā, jo „grūtāks” pusaudzis ir šajā periodā. Pusaudzim piemīt negatīvisms, opozīcija, nepakļaušanās. Pusaudžu perioda beigās cilvēkam būtu jāatrod sava patiesā identitāte un sociālā loma. Ja pusaudžu periodā cilvēks vēl neatrod savu patieso identitāti, viņam ir „lomu sajaukums”, viņš turpina to meklēt pieaugušo periodā, ja nē- var izpausties neirozes pazīmes, depresija vai agresivitāte, infantīlisms vai frustrācija.[1.133.]
Pusaudzis var uzvesties te kā mazulis, te kā pieaudzis, var būt gan priecīgs, gan bēdīgs, gan loģisks, gan neloģisks, turklāt viss var mainīties vienas dienas vai pat stundas laikā. Jums jāprot elastīgi mainīt saskarsmes līmanu ar pusaudzi. Vecākiem ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt emocionālu pašsavaldību. Pārmērīga emocionāla reakcija var dažādi kaitēt jūsu attiecībām ar pusaudzi:
Pārmērīgas un nevaldāmas dusmas neļaus pusaudzim griezties pie jums brīžos, kad viņu emocijas būs izsīkušas,
Ja jūsu emocionālā reakcija ir pārspīlēta, jūs varat zaudēt cieņu pusaudža acīs- tā ir dabiska attieksme pret cilvēku, kas zaudē pašsavaldīšanos,
Zaudējot aukstasinību, jūs varat sekmēt vienaudžu ietekmi uz jūsu pusaudzi.…
