Mūsdienās medicīnas tehnoloģijas iegūst ar vien lielāku nozīmi ārstniecībā. Tomēr gandrīz katrai no tām ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, rentgenstarojums ir devis lielu pavērsienu zinātnē. Tas sniedz lielu palīdzību ārstniecībā un atrisina daudzas problēmas. Tomēr, ja to izmanto nepareizi, rentgenstarojums var izraisīt vairāk posta nekā labuma. Šodien ārsti un tehnologi ir atraduši vidusceļu, kurā ar mazāko ļaunumu var gūt lielāko labumu. Rentgenstarojums sniedz lielisku ieguldījumu slimību atklāšanā un ārstēšana.
Šajā darbā apskatīšu, kā rodas radiācija, kā iedalās un tās pielietojumu medicīnā. Šo tematu izvēlējos, jo, manuprāt, radiāciju plaši izmanto medicīnā un ar to ir jāsaskaras praktiski ikvienam cilvēkam ne tikai ārstam. Turklāt radiāciju izmanto arī mehānikā. Tomēr radiācija ir arī tā lieta, kas daudzos cilvēkos vieš neuzticību. Vēl ar vien daudziem atmiņā ir Černobiļas atomreaktora avārija. Šī iemesta dēļ daudz ar neuzticību skatās uz atomreaktoru un iespēju, ka kāds atrastos tuvumā Latvijai. Arī medicīnā ir daudz dzirdēts par to, ka rentgenstarojums ir kaitīgs.
Tieši šo iemeslu dēļ vēlējos rakstīt darbu par radiāciju un noskaidrot, vai iedzīvotāju bažām par radioaktivitātes ietekmi uz veselību ir pamats.
RADIOAKTIVITĀTES RAKSTUROJUMS
Pirms apskatīšu radiāciju, vēlos vispirms iepazīties ar radioaktivitāti. Tātad, noskaidrot, kā rodas radiācija. Vārds radioaktivitāte cēlies no latīņu vārdiem radiare – izstarot un activus – aktīvs, darbīgs. Tātad tā ir spēja kaut ko aktīvi izstarot. Radioaktivitāte ir dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt un tādā veidā vai nu radīt jaunus, atšķirīgus kodolus, vai arī mainīt kodola iekšējo enerģiju.
Radioaktivitāte iedalās dabiskajā un mākslīgajā radioaktivitātē. Dabīgo radioaktivitāti atklāja 1896. gadā franču fiziķis A. Bekerels. Viņš novēroja, ka urāna sāļi emitē neredzamus starus, kuri izraisa luminiscenci, caurspiežas nedzidru vielu slāņiem, jonizē gāzes un rezultātā rada uz fotoplates nomelnēšanu (1.att). Šādā veidā tika atklāta urāna radioaktivitāte.…
