Rafaēls Santi

1483.gadā māksliniekam Džovanni Santi un viņa sievai Madžai Santi piedzima piektais dēls – Rafaēls. Santi dzimtā jau kopš seniem laikiem vienmēr dzima mākslinieki. Džovanni Santi, kurš spējās bija visai viduvējs, bet centīgs juvelieris un gleznotājs dzīvoja Urbīno pilsētiņā – hercoga Gvidobaldo Montefeltro rezidencē, Vidusitālijā netālu no Adrijas jūras. Hercogs Gvidobaldo mīlēja mākslu un izpriecas, un Džovanni Santi viņam bija noderīgs. Pilī mākslinieku Džovanni Santi hercogs vienmēr laipni uzņēma, uzdeva tam sarīkot greznus svētkus un hercoga kolekcijai iepirkt mākslas priekšmetus.
Mazais Rafaēls bieži gāja līdzi tēvam, priecājās par spilgtajām gleznām smagos zelta rāmjos, dažkārt, noslēpies kādā kaktiņā, klausījās koncertus.
Rafaēls auga dažādu mākslu vidū, no kurām visdārgākā viņam bija glezniecība. Kad Rafaēla tēvs baznīcā gleznoja freskas, astoņus gadus vecais zēns pienesa tam klāt otas un krāsu podus. Džovanni mācīja dēlu zīmēt, skaidroja viņam perspektīvas un krāsu harmonijas likumus. Redzēdams Rafaēla neparastās spējas, Džovanni Santi sapņoja izskolot dēlu par sava darba turpinātāju. Taču liktenis bija lēmis citādi. Pēkšņi nomira Madža Santi.
Bērnībā Rafaēls nebija nekāds brīnumbērns. Mācības viņam prasīja lielu piespiešanos. Taču viņš saprata mācību nozīmi savā dzīvē, it īpaši pēc tam, kad Rafaēlam bija vienpadsmit gadu, tas zaudēja tēvu. Tā Rafaēls bija kļuvis pilnīgs bārenis.…