Par seno latviešu ikdienu un svētkiem ļoti daudz varam uzzināt no viņu mitoloģijas. Dažādu dievību pielūgšana aizvēstures laikmetā bija ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa. Ja no arheoloģiskajiem izrakumiem un folkloras mēs uzzinām, kā mūsu senči dzīvojuši un kādus rituālus veikuši, tad ļoti svarīgi ir arī papētīt sīkāk, kas tam visam bijis pamatā, lai mēs nesāktu domāt, ka “senlatvieši? Nu, kaut kādi tikko no kokiem nokāpuši, ko tad viņi saprata...” Jo vairāk mēs izpratīsim visa cēloņus, jo labāk mēs izpratīsim vēstures gaitu un to, kā gan no šķietami nesaprātīga radījuma varēja rasties tik (šķietami) saprātīga būtne, par kādām uzskatām paši sevi. Un, pētot šos cēloņus, nedrīkstam “paskriet garām” tik lielai un nozīmīgai mūsu senču garīgās dzīves daļai kā mitoloģija.
Laima, Dēkla, Māra... skan pazīstami, vai ne? Jā, tās visas ir seno latviešu dievības. Labas, mīļas, rūpīgas, gādīgas... Tomēr atcerēsimies, ka, lai būtu kaut kas labs, ir jābūt arī pretpolam- kaut kam ļaunam. Un te nu mēs uzduramies kādai it kā visiem zināmai, tomēr daudz mazāk pētītai senās mitoloģijas daļai- ļaunajiem tēliem. Jodi, veļi, velni... un raganas. Kamēr par jodiem, veļiem un velniem ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka tās ir pārdabiskas būtnes, par raganām skaidrības nav. Vieni apgalvo, ka ragana ir (bija?) vēl viena neizskaidrojama pārdabiska būtne, tikmēr citi nešaubās, ka tā ir parasta sieviete, kura īpašu rituālu ceļā ieguvusi maģiskas spējas un zināšanas. Tieši šī neskaidrība rosināja mani beidzot noskaidrot, kas tad raganas īsti bijušas, ko par tādām saucam pašlaik un kā tās iederas seno latviešu mitoloģijā.
Latviešu mitoloģiju veido ne tikai labie dievi un dievības, bet arī mītiskas būtnes, kuras vieno naidīga, kaitnieciska attieksme pret cilvēkiem, lai gan senie latvieši ticēja arī labajiem velīšiem - mirušo tuvinieku gariem. Tomēr cilvēkiem naidīgās būtnes (vadātāji, lietuvēni, raganas) parasti bīstamas kļūst tikai noteiktā, to darbībai atļautā laikā - dienvidū vai pusnaktī līdz gaiļu dziedājumam, un vietā - krustcelēs, uz tilta, mežā, purvā, kapsētā, rijā, pirtī. Dažāds ir arī izskats, kādā šīs ļaunās būtnes parādās.…