Raiņa Dzejoļa krājuma ”Gals un sākums” uzbūve
Krājumā ietverti dzejoļi, kas tapuši 1901. – 1912.g.. Krājuma iecere radusies 1907.g..Krājuma apakšvirsraksts “Viena rituma ziemas dziesma”
Impulsu krājuma radīšanai dod cīņas pārmocīta cilvēka prasība pēc atelpas. Atslodzi meklējot, patnis tiecas patverties dabā. Tomēr pati atpūta dzen pretī jaunam nemieram, jauniem meklējumiem un vēlmei izmelt galu. Vientulībā un klusumā top domas par lielo harmoniju, uz ko tiecas cilvēks. Grāmata it kā pārtop filozofiskā sarunā.
Sākumā grib nosaukt par ‘’Mēnesdārzu”, jo mēness simbolizē cilvēka iekšējo pasauli, iekšējās vientulības dziesmas
Šis ir visintīmākais un vispersoniskākais krājums.
Veidojot krājumu Rainis pārvērtē līdzšinējo mūža gājumu un dod ieskatu radošas personības attīstībā.
Rainis uzskata, ka krājums sasaucas ar “Tālajām noskaņām”.
Daudz strādājis pie krājuma mākslinieciskā veidojuma. Varonis iziet caur 7-šķērpu pasaulei. Ir arī 7 dažādi krāsu priekšstati. Skan dažādas balsis (sēra vēja kokle, laimīgas lakstīgalas balss).
Atjēgšana: Krājumu Rainis raksta tautai, tāpēc krājumu iesāk ar rindām “Tev, pamatšķira…”. Kritizētāji domāja, vai melnā darba darītāji, kuriem rūp maizes rieciens, interesēsies par tālas nākotnes un zinātnes problēmām. Bet Rainis ir pārliecināts – nepārveidota dvēsele nepārveidos sabiedrisko iekārtu. Tāpēc pamatšķirai jāmācās jauna tipa domāšana, jāvirzās uz pasaules un cilvēka būtības sapratni.
Ievadciklā Rainis rāda cilvēka izjūtas, apjēdzot, ka viņš ir un ka viņam nepieciešams meklēt savas esības jēgu. Cilvēks apjēdz, ka viņš uzmodies lai ritētu.…
