Dzeja
Rainis ir viens no aizgājušā laika latviešu dzejniekiem, kuri ir atstājuši bagātu un vērtīgu mantojumu. Raiņa dzeja ir tuva arī mūsdienu lasītājam. Rainis ir kļuvis par tautas domu, jūtu un ilgu izteicēju izšķirošos vēstures posmos. Viņa dzeja ir plaši- liriska, revolucionāra, filozofiska un intīma Raiņa dzejai piemīt aforistiskums, alegorijas, metaforiskas izteiksme ar līdzībām, jaunās panta formas. Raiņa dzeja ir arī simbolistiska.
Raiņa dzejas tematiskais un problemātiskais loks ir milzum plašs. Tas ietver ne tikai cilvēka individuālo dzīvi ar visbagātāko izjūtu, pārdzīvojumu un atdziņu gammu no agras bērnības līdz sirmam, gudram vecumam, bet vel jo vairāk šķiras, tautu, cilvēci, tās likteņus un attīstību. Raiņa liriskais varonis (dzejas cilvēks), izgājis cauri trimdinieka tālo noskaņu laikam, kļūst par pamatšķiras cīnītāju 1905. gada revolūcijā.
Visumā jemta, Raiņa dzeja ir tāda liela sena dziesma. Bet šinī senajā dziesmā vienmēr ievijas jaunas skaņas. Senā dziesma Rainim ar maz izjēmumiem ceļas un skan uz mūsu laikiem šurp no latviešu mitoloģijas un folkloras. Jaunās šīs dziesmas skaņas turpretim māk no Vakareiropas, ar ko Rainis sakarus nodibināja jau savā bērnībā - Latgales skalas laikā un nepārtrauca tos līdz sava mūža pēdējām dienām: visu mūžu viņš dzīvoja Eiropai līdzi, gūdams no turienes gan sabiedriskus, gan mākslinieciski aistētiskus, gan filozofiskus ierosinājumus.
…
