Rakstību mēs izmantojam katru dienu - skolā, darba vietā, mājās un citur, bet, vai kādreiz kaut ko rakstot, kāds ir aizdomājies par to, kā rakstība radusies?
Šo tēmu izvēloties, mērķis bija uzzināt un pastāstīt arī citiem par rakstības izcelšanos un attīstību.
Jau izseni cilvēku sazināšanās līdzeklis ir ne tikai valoda, bet arī tas rakstiskais attēlojums, jo tas dod iespēju pārvarēt laiku un telpu. Attīstoties cilvēces kultūras līmenim, laika gaitā ir attīstījusies rakstības māksla. No zīmējumiem tā ir izveidojusies par vienkāršām rakstu zīmēm, kas ir daudz vienkāršāk saprotamas ikvienam.
„Rakstība plašākā nozīmē ir grafisku izteiksmes līdzekļu sistēma.”[1; 64.lpp.]
Raksta pirmsākumi sākas ar bilžu rakstiem jeb piktogrāfiskā raksta parādīšanos. Uz klintīm, uz alu sienām, uz lielākiem akmeņiem pirmatnējie cilvēki iekasīja, arī iekrāsoja, zīmējumus, ar kuriem gribēja izteikt kādu noteiktu domu. Piemēram, vēl pagājušajā gadsimtā Ziemeļamerikas indiāņi bilžu rakstu lietoja kā galveno sazināšanās līdzekli. Par mūsu raksta saistību ar zīmējumiem liecina arī valoda: daudzām tautām vārds "rakstīt" ,cēlies no vārda "zīmēt".
Dažas pirmatnējās ciltis lietojušas mezglu rakstus, parasti maģiskiem nolūkiem vai skaitīšanai un skaita apzīmēšanai, bet bieži arī kā sazināšanās līdzekli. Plaši izplatīts bija Peru indiāņu kipu- mezglu raksts.
Citas tautas kā raksta aizstājējus lietojušas gliemežvāku virtenes vampumus. Vampumu rakstos galvenā nozīme bija krāsu simbolikai. Vampumus lietoja gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidaustrumu Āzijā.
Arī tetovēšana uzskatāma par zināmu raksta pirmsākumu. Polinēzijā, Jaunzēlandē vietējās ciltis atzīmēja uz cilvēka ķermeņa viņa tiesības un pienākumus pret kolektīvu.
Īpašumzīmes pazīstamas visām tautām. Tās bija nelielas figūras vai dažādi liektas un krustotas līnijas, ko iegrieza vai iededzināja uz dažādiem priekšmetiem, lai tuvākās apkārtnes ļaudīm būtu zināma šo priekšmetu piederība kādam noteiktam cilvēkam.…
