Mūsdienās valodai ir liela nozīme. Ar valodas palīdzību cilvēki ne tikai sazinās, bet tā ir kļuvusi par identitātes rādītāju. Valoda aug līdz ar cilvēku- sākumā tā palīdz saziņā, tad iekļauties sabiedrībā līdz tā jau kļūst par galveno faktoru biznesa lietās.Valodas galvenais rādītājs ir runa un rakstu valoda. Katrai runai un rakstu valodai ir izveidojies savs pazīmju kopums un īpatnības.
Cilvēki ir pieraduši runu un tās kultūru ikdienā atspoguļot ar sveicieniem, pieklājības vārdu lietošanu, uzrunas formām, runas saturu saistību ar konkrētā situācijā pieņemamiem žestiem, mīmiku un pozu. Pirms vārdiskas sazināšanās runātājs domās pat neapzināti novērtē sarunbiedra vecumu, radniecības pakāpi, zina, ko un kāpēc vēlas teikt, cik ilga varētu būt saruna, kādas ir attiecības ar sarunas partneri.
Valodas sistēmā, kā zināms, dinamiskākais ir vārdu krājums- viss sabiedrībā notiekošais gūst rezonansi un izpausmi leksikā. Nepārtraukti parādās jauni jēdzieni un jauni vārdi. Vienlaicīgi mainās jau esošo vārdu semantika, to semantiskā struktūra: gan latviešu valodas izcelsmes vārdi, gan svešvārdi tiek lietoti jaunās nozīmes, raksturīga kādas vienas vārda nozīmes vai dažu tā nozīmju aktualizēšanās.
Mūsdienās vārdi satur arvien apjomīgāku informāciju, kas sasitās ar aizvien plašaku lietošanas diapazonu. Salīdzinot ar rakstu valodu, runa ir daudz brīvāka. Runa parāda personas īpatnības. Vēsturiskums kā mūsdienu valodas pazīme. Pieredze rāda, ka, balstoties uz cikliskuma, regularitātes un simetrijas pazīmēm , kas piemīt valodai kopumā un atklājas ilgā periodā, var harmonizēt attieksmes starp vārdu vēsturiskajām un mūsdienu pazīmēm.