Secinājumi
Latvijā ir maz pētījumu, kas apkopotu ar rasismu saistītās problēmas mūsu valstī.
Atbildīgās pret rasisma organizācijas nav ieinteresētas doties uz skolām un iepazīstināt skolēnus ar šo problēmu, jo skolēni ir mūsu nākotne un viņu domas vēl var mainīt izglītojot tos.
Maldīgs uzskats, ka Latvijā rasisms vispār nepastāv, tas radies tikai tāpēc, ka bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs rasisms oficiāli "neeksistēja".
Rasisms ir cilvēka nezināšanas un aprobežotības rezultāts, jo nedrīkst vienu rasi vērtēt augstāk par citu, visi esam cilvēki.
Latvijā krimināllikumā nav īpaša panta, kas paredzētu atbildību par vardarbību vai personu goda aizskaršanu rasistisku un nacionālistisku motīvu dēļ, tā vietā cilvēkus var tiesāt tikai pēc pantiem, kas paredz atbildību par miesas bojājumu izdarīšanu.
Rasisms ir iracionālas bailes no tā, kas ir citāds, vienalga vai tas ir cita dzimuma, citas ādas krāsas, tautības, reliģijas vai citas seksualitātes cilvēks. Racionāla pamata šīm bailēm nav un nevar būt.
Bieži bērniem rodas aizspriedumi vecāku audzināšanas ietekmē, jo mūsdienu sabiedrība ir mazliet tolerantāka, jo kā var būt neiecietīgs pret melnādaino rasi, ja no šīs rases nāk daudz slaveni cilvēki, kuri ir mainījuši pasauli.
…