Latvijā, ar piensaimniecību nodarbojas jau ļoti sen, un šī nozare, jau ir kā viena no pamatnozarēm Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas mehānismā. Daudziem ir paveicies, un viņi fermas ir saņēmuši „mantojumā” no PSRS kolhoziem. Tas daudziem ir bijis kā pamatīgs atspēriena punkts nākotnē, jo bija iegūta vajadzīgā pieredze un iekrāti līdzekļi, lai kūtis un ganāmpulkus paplašinātu. Arī govis mūsdienu saimniekiem ir pieejamas daudz, un dažādu šķirņu variācijās, tādēļ katrs saimnieks var sev izvēlēties piemērotāko, attiecīgi savām vēlmēm un iespējām. Mūsdienu saimniekiem ir dotas dažādas iespējas, kā palielināt piena ražību un kvalitātes rādītājus, gan ar dažādu barības piedevu, un efektīvāku barības sagatavošanu, kā arī ar govju gēnu pilnveidošanu kas norisinās selekcionēšanas procesā.
Šodienas Latvijā, saimniekiem ir gājis dažādi, gan viegli, gan grūti. Mazākie ir atkrituši, bet spēcīgākie izdzīvojuši, vai pat pārņēmuši mazās saimniecības, kurām nebija paveicies. Vēl piensaimnieku vidū, atšķirībā no graudkopjiem, ir izplatīta kooperatīvu ideja, jo tādā veidā tiek dota iespēja izdzīvot arī mazākiem uzņēmumiem. Tas ir iespējams, jo mazie var tikt „lielajā” piena tirgū, kā arī, barības sagatavošanas izmaksas kooperatīvā ir mazākas.
Kursa darba mērķis ir izvērtēt modeļsaimniecības „Pīlādži” barības ražošanas efektivitāti. Darba uzdevumā ietilpst zāles lopbarības aprēķināšana gadam ņemot vērā barības līdzekļu ķīmisko analīžu rezultātus, būs jāizveido tabulas barības devu sabalansēšanai, vēl nepieciešams aprēķināt nepieciešamo kopējo zālāju patību, atsevišķi izdalot ganībām nepieciešamo un kukurūzas platību. Vēl tiks aprēķinātas izmaksas, kādas nepieciešamas, lai sagatavotu barību, un bruto seguma aprēķins dzīvnieku grupām.
Veicot visus iepriekš minētos aprēķinus, saimniecība centīsies palielināt gada izslaukumu, jo 5700 kg gadā nav nekāds izcilais rādītājs, tāds tas varētu būt piemājas saimniecībā audzētām Latvijas brūnajām govīm. …
