Ir skaidri zināms, ka reālisma teorētiskajai pieejai ir bijusi milzīga loma starptautiskajā politikā, starptautiskajās attiecībās. Ar Tukidīda darbiem tiek aizsākta reālisma teorijas attīstība. Laika gaitā reālisms ir transformējies, no tā ir izveidojušās vairākas ne mazāk nozīmīgas teorijas starptautiskajā politikā. Aukstā kara laikā (it īpaši 50. un 60. gados) reālisms piedzīvo uzplaukumu – reālisma teorijai ir noteicošā loma starptautiskajā politikā, starptautisko attiecību veidošanā. Bipolārajai sistēmai tuvojoties beigām, reālisma teorētiskā pieeja pamazām sāk zaudēt savu nozīmi starptautiskajā politikā, taču, atrodot veidu kā pārveidot savas pamatnostādnes, reālisti vēl joprojām var droši apgalvot, ka reālisms kā teorija ir ļoti nozīmīga starptautiskajā politikā un starptautiskajās attiecībās.
Kursa darba izpētes problēma, tādējādi, ir reālisma teorētiskās pieejas attīstība. Hipotēze – reālisma teorētiskā pieeja starptautiskajā politikā ir atradusi veidu, kā joprojām būt par vienu no noteicošajām paradigmām starptautiskās politikas un starptautisko attiecību kontekstā.
Darba mērķis ir izpētīt reālisma teorētiskās pieejas attīstību un galvenās izmaiņas tās pamatnostādnēs. Darba mērķis tiks sasniegts ar sekojošiem uzdevumiem:
1.izpētīt reālisma jēdzienu starptautiskajā politikā
2.apzināt reālisma teoriju attīstību un izpētīt reālisma atzarus – klasisko, strukturālo un neoklasisko reālismu.
Pamatā tiks izmantotas literatūras analīzes un sintēzes metodes.…