Recenzija par izstādi, kas veltīta Latvijas Valsts muzeja simtgadei - „Muzeja laiks”

Šodien, 26. novembrī, ņemdams līdzi labu garastāvokli, fotoaparātu un piezīmjblociņu, devos uz Valsts Mākslas muzeju (kuru tagad sauc par Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju), lai apskatītu izstādi, kas veltīta šī muzeja simtgadei. Muzeja ekspozīcijas centrālā vieta ir Baltā zāle, Hēges zāle, I stāva vestibils, kā arī atsevišķi mākslas darbi iekļauti muzeja kopējā tēlā un eksponēti II stāva vestibilā. Muzeja vēsture izstādē aplūkota lielformāta fotogrāfijās, muzeja izstāžu plakātos, vēsturiskos dokumentos un laikmetus raksturojošos citātos, kas faktoloģiski precīzi un emocionāli spēcīgi raksturo Latvijas mākslas ceļus simts gados.
No izstādes apmeklējumiem parasti man vislabāk patīk šī klusuma sajūta, kad esi viens ar gleznu vai kādu citu mākslas objektu un tu liec sev iedziļināties tās domu gājienā. Šo emocionālo plūsmu mēģināju rast arī šajā izstādes apmeklējuma laikā. Šī izstāde manu domu gājienu virzīja uz visdažādākajām pusēm, jo šādu daudzveidību un pilnveidību sen nebiju kur redzējis. Bet protams, tas taču ir muzeja 100 gadu laika posma mākslas darbu apkopojums, kurus ir radījuši neskaitāmi izcili tēlnieki, skulptori, gleznotāji un citi sava amata pratēji. Likās, ka tas būtu grēks neaiziet uz šādu izcilu izstādi un kura vēl norisinās vienā no ievērojamākajiem muzejiem Rīgā. Parasti mani ieinteresē arī pašu mākslas darbu autori, to biogrāfija, sasniegumi. Tāpēc nedaudz ieskatīšos arī tajos. Personīgi vairāk mani saista dažādi tēlniecības objekti, tādēļ šos šajā reizē analizēju vairāk.
Pirmajā telpā, kurā iegāju, bija izstādīti darbi ar Baltijas mākslu 18. gs. beigās. 18. un 19. gadsimtā tēlotājmāksla toreizējā Baltijā – Kurzemē, Vidzemē un Igaunijā – bija cieši saistīta ar mākslas norisēm Rietumeiropā un Krievijā. Vācu un krievu mākslas dominējošo ietekmi Baltijā noteica vēsturiskie un kultūras sakari, laikmetam raksturīgā mākslinieku migrācija. Manu uzmanību uzreiz piesaistīja bronzā liets mākslas darbs ar nosaukumu „Trijjūgs”, kuru darinājis J Lanserē.…