Pārējās divas apceres veltītas vispārīgiem novērojumiem par Bali salas tautas ikdienas sadzīvi. Tie iekļauj gan tādu tradīciju aprakstu kā laika skaitīšanas sistēmas un sistēmas personu definējumam, gan problēmu analīzi saistībā ar Bali kultūru integrāciju, konfliktiem un pārmaiņām. Atsevišķs raksts veltīts tam, kā par Bali tautas mentalitāti var spriest arī pēc šķietami ļoti triviāla aspekta – izdarībām un paražām tradicionāli rīkoto gaiļu cīņu laikā.
Kliforda Gīrca grāmata „Kultūru antropoloģija” latviskajā tulkojumā tika izdota 1998. gadā – laikā, kad gan ievērojami mainījusies globāli politiskā situācija, gan daudzas no Gīrca teorijām jau zaudējušas aktualitāti un kļuvušas vispārpieņemtas. Tomēr, manuprāt, latviešu lasītājam vairākas Gīrca darbā paustās idejas varētu šķist visnotaļ negaidītas un rosināt daudz pārdomu par Latvijas Republikas sociālpolitisko situāciju šodien. Savā ziņā arī mūsu nācija pēdējo 20 gadu laikā ir izdzīvojusi postkoloniālisma sarežģītos pašorganizācijas labirintus un saskārusies ar tām pašām problēmām, ko Gīrcs novēroja 20. gs. 60. gados Āfrikas un Āzijas jaundibinātajās valstīs. Kaut arī latvieši kā nācija jau bija izveidojusies ilgi pirms padomju „koloniālisma”, lieki minēt, ka gan politiskā, gan ideoloģiskā, gan sociālā situācija mūsdienās mūsu valstī ir krietni atšķirīga no pirmās brīvvalsts un, iespējams, arī sarežģītāka. Iespējams, ka Gīrca metodes aplūkot eksotiskas kultūras, lai labāk saprastu kultūrantropoloģiskās detaļas viņa paša sabiedrībā, varētu noderēt arī daļai Latvijas lasītāju kā iespēja distancēties no novecojušiem un lokālos stereotipos iestrēgušiem priekšstatiem, tos aizvietojot ar universālākiem un zinātniski pamatotākiem, tādējādi gūstot pilnīgāku ainu par globālajām norisēm un mūsu lomu tajās.
…