Secinājumi
Vinstona Čērčila izcilā politiķa titulu ne būt neatnesa viņa dižciltīgās saknes vai tēva pieredze politikā, bet gan viņa paša apņēmība. Viņa jaunības dienu sapnis par premjerministra amatu oficiāli tikai piepildījās septiņdesmitu septiņu gadu vecumā, kas pierāda viņa neatlaidību un galvenokārt ticību saviem spēkiem.
Taču divreiz ieņemtais amats “premjerministrs” nepadara viņu par vienu no izcilākajiem 20.gs. politiķiem Lielbritānijā un pasaulē. Tie ir visi tie gadi, kad viņa kolēģi vairākkārt nevēlējās viņu redzēt ieņemam ministra amatu. Tās ir daudzās dienas pavadītas karalaukā, lai pats savām acīm redzētu problēmas aktualitāti. Tās ir daudzās stundas, kuras tika pavadītas ar dažādu valstu līderiem, amatpersonām, lai iepazītos ar valdības darbu citās valstīs.
Protams, dažreiz viņa rīcības tika vērstas uz savas popularitātes palielināšanu, taču viņš sniedza savu pienesumu arī atpakaļ. Ne tikai politiski, bet arī izglītojoši. Grāmatas, reportāžas laikrakstos ļāva tā laika “parastajam” cilvēkam, galvenokārt britiem, iepazīties ar notikumiem visa pasaulē un uzzināt politisko spēļu slēptās puses. Taču šodien mēs uz tām varam skatīties kā nozīmīgiem vēstures avotiem.
Vinstons Čērčils it visu apskatīja daudz plašākā skatījumā, nevis kā lielākums viņa politisko laikabiedru. Viņš katrā savā amatā apzinājās, ka neviena ministrija nevar darboties bez citu produktīva darba. Ne būt tāpat Staļins viņu pēdējā tikšanās reizē Čērčilam uzsauca tostu kā “cilvēkam, kāds dzimst vienreiz simts gados” un “drosmīgākajam valtsvīram pasaulē”.
…
