Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:630130
 
Evaluation:
Published: 07.02.2019.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Viljams Šekspīrs    4
1.1.  Biogrāfija    4
1.2.  Šekspīra daiļrade    6
2.  Gadījumu analīze    7
2.1.  Viljama Šekspīra luga “Romeo un Džuljeta”    7
2.2.  Baza Lurmena filma “Romeo+Džuljeta”    10
  Secinājumi    14
  Izmantotā literatūra    15
  Pielikumi    16
Extract

Par cik darba autorei ļoti tuvs ir kino, jo tas, viņasprāt, nenoliedzami ir visefektīvākais ierocis, kā pietuvoties cilvēka sirdij un dvēselei, lai saniegtu darba mērķi, viņa izvēlējās konkrētu ekranizējumu, kas balstīts uz Viljama Šekspīra lugu “Romeo un Džuljeta”, proti – Baza Lurmana filmu “Romeo+Džuljeta”. Pirms tam tiks izkonspektēta un izanalizēta arī pati Šekspīra luga. Šekspīra gadījumu analizē lielāka uzmanība tiks pievērsta dialogiem, bet Lurmana gadījumā tiks pievērsta uzmanība dažādiem kinoelementiem, darbībām, mūzikai un tamlīdzīgi. Tiks novērtēts tas, cik ļoti filma līdzinās vai nelīdzinās Šekspīra lugai un kuram no darbiem ir lielāka efektivitāte.

2.1. Viljama Šekspīra luga “Romeo un Džuljeta”
Bez šaubām viens no populārākajiem un pazīstamākajiem Viljama Šekspīra darbiem ir sirdi plosošā traģēdija “Romeo un Džuljeta”. Precīzs sacerēšanas laiks šim darbam gan nav zināms, tāpēc nāksies iztikt ar 16.gadsimta laika posmu.
Šekspīrs šīs lugas pamatam visticamāk ir ņēmis kāda itālieša noveli, kas bija ļoti pazīstama jau Senaja Grieķijā un Tuvajos austrumos. “Izrādās, ka šāds stāsts ir sastopams jau grieķu rakstnieka Ksenofonta no Efesas ro¬mānā, kas iznācis pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Šo romānu 1476. gadā itāliski atstāstīja Masučo dei Gardati. Viņa noveli pārstrādāja Luigi da Porto.” Ne velti, ir bieži dzirdēts, ka Šekspīrs nemaz nav šīs lugas autors un tamlīdzīgi, bet pētot dažādus internetā pieejamos resursus, darba autore secina, ka tomēr Šekspīrs ir rakstījis šo lugu, vienkārši par pamatu ņēmis kādus citus darbus, iedvesmojies tēmā, tāpēc citi tur saskata pārmērīgu līdzību un Šekspīru reizem dēvē par zagli, kas nudien ir absurdi.…

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register