15. gadsimtā izveidojās jauna kultūras sistēma – renesanse (atdzimšana). Renesansi saprot kā kustību, strāvojumu, kas kopumā izsaka novēršanos no viduslaikiem, to pārvarēšanu un signalizē par “jauno laiku sākumu”. Kopš 14.gs. renesanse attīstījās Itālijā ar centru Florencē. Iesākumā runa bija par daiļliteratūru, taču pateicoties izglītības izplatībai, renesanses idejas parādījās arī ārpus literatūras, tika izvirzīts mērķis pārveidot visu cilvēku, radīt izglītota indivīda tipu. Ar renesansi plašākā nozīmē saprot izglītības ekspansiju, bez kuras nekāda atdzimšana nebūtu iedomājama. Renesanses izglītības pasaulē attīstījās jaunā “gara aristokrātija”, kas nebija atkarīga no dzimtās kārtas un balstījās uz personiskajiem veikumiem. Renesanse nozīmē arī kultūras pārorientācija, kad viduslaiku attieksme pret pasauli tika aizvietota ar individuālu pieeju visu problēmu risinājumam. Viduslaiku pozīciju, kad visa mērs bija Dievs, nomainīja antropocentriska orientācija, kad par visa mēru kļuva cilvēks – akcents tika likts nevis uz Dieva, bet uz cilvēka slavu un sasniegumiem. Renesanse atcēla viduslaiku autoritatīvo domāšanu, tas izpaudās padarot visas autoritātes vienlīdzīgas. Renesanses fenomena visaptverošākā daļa ir humānisma kustība, kas sākotnēji izvērsās zinātnisko studiju jomā.
Šāda pasaules izpratnes maiņa noveda arī pie reformām baznīcā. Šīs reformas (kustību) vēsturē arī sauc par reformāciju.
Aplūkojot reformācijas sākumu un šķelšanos baznīcā, jāņem vērā ne tikai reliģiskās dzīves sfēra, bet arī viss kultūras formu un sociālo priekšnoteikumu kopums.
Vispārējās izglītības sistēmas stāvoklis sabiedrībā, kurš veicināja garīdznieku monopola pārvarēšanu izglītības jomā.
Reformācija un tās izraisītie strīdi par ticību, baznīcu un politiku pastiprināja cilvēku tieksmi iegūt izglītību, un lasītprasmes procents strauji pieauga. Izglītības līmenis pieauga galvenokārt urbanizētos rajonos, kur bija skolas tautas valodā, kā arī latīņu skolas, kuras organizēja baznīcas institūcijas. Palielinājās drukāto grāmatu skaits. Lieli panākumi bija Mārtiņa Lutera rakstu krājumiem.…
