Anglis Alans Palmers ir vairāku vēsturisku un biogrāfisku grāmatu autors. 2007. gadā latviešu valodā izdota viņa grāmata „Baltijas jūras valstu un tautu vēsture”1. Tajā autors apskatījis Baltijas jūras tautu vēsturi kā vienotu veselumu, nevis atsevišķi apskatot katras valsts pagātni.
A. Palmers saistībā ar Baltijas vēsturi jau ievadvārdos min Gustavu Ādolfu, Pēteri I, Kopenhāgenu, Hanzas savienību, Ziemeļu krusta karus, Poliju utt. – tātad, pētnieks ar Baltijas tautām izprot tās, kas lokalizējušās ap Baltijas jūru. Tā ir par zviedru, somu, krievu, latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu un dāņu vēsturi. Norvēģiju pētījuma autors nolēmis savā darbā neiekļaut – tā drī zāk vērsta uz Atlantijas okeānu, nevis iekšējo jūru. Tātad, Baltijas valstis, viņaprāt, vieno arī tas, ka šīs zemes ir vērstas uz iekšējo – Baltijas – jūru.
„Baltijas jūras valstu un tautu vēsturē” stāstīts par Baltijas jūras krastos mītošajām tautām no ledus laikmeta līdz mūsdienām. Apskatītas tādas vēstures tēmas kā Lielā tautu staigāšana, vikingu laikmets, krustneši un Hanzas tirgotāji, Kalmaras ūnija, Maskavija un Vitenberga, Krievijas impērija, imperatoru karošana, revolūcija un neatkarība, Hitlera-Staļina laiks, Baltijas ceļš u.c. Lielākoties tā ir politiskā un sociālā vēsture, bet A. Palmers raksta arī par valodu, kultūru un reliģiju. …