Regresijas - korelācijas metode ļauj noskaidrot, vai pastāv sakarības starp atsevišķiem rādītājiem, kāda ir šo sakarību forma, cik ciešas ir sakarības, palīdz novērtēt sakarību parametrus, veidot sakarību modeļus, noskaidrot faktorus, kas ietekmē rādītāju izmaiņas u.tml. Šo metodi bieži izmanto statistiskos pētījumos, jo viegli ir iespējams veikt prognozes; gandrīz visas kompānijas un valsts institūcijas prognozē tādus lielumus kā produkta pieprasījums, procentu likmes, inflācija, izejmateriālu cenas, darbaspēka izmaksas. Veicot jebkuru tirgvedības pētījumu, ir nepieciešams savākt datus, kurus, savukārt ir nepieciešams apstrādāt, pielietojot metodi, ar kuru palīdzību ir iespējams iegūt nepieciešamo informāciju.
Pamatojoties uz temata aktualitāti, darba mērķis ir regresijas un korelācijas analīzes
(pāru un daudzfaktoru) praktiskās izmantošanas tirgzinību pētīšanā īpašibu noskaidrošana
Vadoties no izvirzītā mērķa, darba uzdevumi ir šādi:
1.Analizēt regresijas un korelācijas analīzes izmantošanas priekšnosacījumi un īpašības.
2.Izpētīt pāru regresijas-korelācijas metodes izmantošanas īpašības.
3.Izpētīt daudzfaktoru regresijas-korelācijas metodes izmantošanas īpašības.
4.Aplūkot regresijas-korelācijas metodes izmatošanas piemērus tirgvedības pētīšanā.
5.Apkopojot pētījuma rezultātus izdarīt secinājumus par regresijas un korelācijas analīzes praktiskās izmantošanas tirgzinību pētīšanā iespējām.
Līdz ar to, ka nav iespējams referāta ietvāros apskatīt visus ar tēmu saistītos jautājumus, darbā ļoti īsi ir atspoguļota metodes būtība, vairāk uzmanības tiek pievērsts metodes prakstiskas izmantošanas iespējām.
Dotajā pētījumā autores izmanto ekonomiskās analīzes un statistiskās analīzes metodes.
Par pētījuma avotiem kalpo fundamentāli zinātniski pētījumi, vispārēja un speciālā literatūra.
Korelācijas - regresijas metodes ir sakarību pētīšanas metodes. Tās ļauj noskaidrot, vai pastāv sakarības starp atsevišķiem rādītājiem, kāda ir šo sakarību forma, cik ciešas ir sakarības, palīdz novērtēt sakarību parametrus, veidot sakarību modeļus, noskaidrot faktorus, kas ietekmē rādītāju izmaiņas u.tml. Šīs metodes lieto, ja sakarībām ir nevis funkcionāls, bet statistisks, varbūtējs raksturs, tas ir, tad, ja kāda mainīgā lieluma izmaiņas nosaka nevis kāds viens vai vairāki determinēti faktori un katrai to vērtībai atbilst tikai viena mainīgā lieluma vērtība, bet gan mainīgo lielumu izmaiņas ietekmē arī dažādi gadījuma, nejauši faktori un vienas un tās pašas faktoru vērtības ir saistītas ar dažādām mainīgā lieluma vērtībām.…
