Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem insults ir trešajā vietā nāves cēloņu vidū uzreiz pēc sirds un asinsvadu, onkoloģiskajām slimībām [5;52.]. Insults ir viens no biežākajiem invaliditātes cēloņiem, kas visbiežāk izpaužas kā kustību traucējumi, jo insulta saasinājuma periodā slimnieku pārņem paralīze, kustību un sajūtu zudums. Tāpēc ļoti svarīgi izzināt šīs slimības rašanās cēloņus, riska faktorus un iespējamo rehabilitāciju.
Insults (burtiskā tulkojumā no latīņu valodas insultare - lēkt, lēkāt) nozīmē – apopleksija, trieka – akūts smadzeņu asinsriņķošanas traucējums, kam raksturīga samaņas zaudēšana un paralīzes [1;290.]. Akūtus asinsrites traucējumus galvas smadzenēs sauc par cerebrālo insultu, muguras smadzenēs – par spinālo insultu [2;226.]. Insultu visbiežāk izraisa asinsvadu slimības – ateroskleroze, hipertoniskā slimība, vaskulīts, asinsvadu attīstības anomālijas u.c. [2; 226.]. Insulta cēloņi ir:
smadzeņu asinsvadu tromboze;
cerebrāla hemorāģija;
hipertoniskā krīze.
Insults var būt [2;226.]:
1)išēmisks:
rodas, ja asinsapgādes traucējumu smadzenēs nekompensē citi asinsvadi, kā rezultātā atmiekšķējas smadzeņu viela;
rodas asinsvadu akūtu spazmu un aterosklerozes dēļ.…