Reinkarnācija — atkal jeb vēlreiziemiesošanās (latīņu valodā re — atkal, vēlreiz; incarnatio — iemiesošanās); to sauc arī par dvēseļu transmigrāciju — pārceļošanu.
Cilvēki, kas nedzīvoja saskaņā ar Atmata Brahmana koncepciju un visu savu mūžu tā arī pavadīja maijas iespaidā, tas nevarēja saplūst ar dievišķo līdz ar to radās reinkarnācijas teorija. Reinkarnācija – uzskats par dvēseļu ceļošanu pēc nāves un pārdzimšanu citā ķermenī. Tas radās samērā vēlu indiešu kultūrā
Kad šī teorija parādījās pirmo reizi? Senajās šumeru, Ēģiptes, Irānas, Romas un Ķīnas reliģijās tāda nav sastopama. Arī Rigvēdā par to nerunā. Pirmo reizi reinkarnācija pieminēta indiešu upanišadās.
«Tie, kuri askēzē kaist — tie caur uguni aiziet… uz Sauli. Tur viņus uzņem pie ļaudīm nepiederošais Puruša, kurš viņus aizved pie Brāhmana. Tas tad ir ceļš, kurš aizved pie dieviem». (7)
Brahmans - Ātmans. Upanišadās skaidri parādās uzskats, ka pasauli rada nevis daudzie dievi, bet tai ir Viens pamatcēlonis. Viss pārējais ir tikai tā izpaudums. Patiesībā pastāv tikai šis Viens (Brahmans). Pārējais ir tikai šķietamība, maldi (maija). Brahmans na jāiedomājas kā persona vai dzīva būtne, bet kā principss, kā realitāte, kas atšķiras no visa apkārt esošā. Tas nav ne domājam, ne arī ar ko salīdzināms, attēlojams, izprotams, to nevar itēloties. Tātad Brahmans hinduismā netiek izprasts gluži tā, kā rietumu reliģijās. …
