Lai kur mēs ietu, lai kur mēs atrastos, lai ko mēs darītu, vienmēr mūsu acu priekšā ir kāda reklāma. Vienalga, vai mēs atrodamies paši savās mājās un skatāmies televizoru vai esam savā darbā vietā, kur ir ieslēgts radio. Varbūt mēs vienkārši pastaigājamies pa ielu un mums garām padrāžas automašīna ar košās krāsās noformētu firmas zīmi – brendu. Iespējams, mēs, vēlēdamies atpūsties no pelēkās ikdienas, ierodamies pasākumā, kuru sponsorē kāds noteikts uzņēmums – arī tur priekšā parādās plakāti ar šīs firmas nosaukumu. Un pat vienkārši ieejot veikalā nopirkt maizi vai kaut ko tikpat ikdienā nepieciešamu, mums tieši pretī parādās stends, kur ir izvietota jaunākā kāda uzņēmuma produkcija. Reklāma ir visur.
Iespējams, tas jau sāk “krist uz nerviem”, ka filamas viskarstākajā brīdi parādās uzraksts – “reklāma”. Lielākā daļa iedzīvotāju ir neapmierināti ar šādu situāciju un droši vien vēlētos, lai reklāmas aizliegtu vispār. Taču ne vienmēr reklāma nozīmē kaut ko sliktu. Ja divās pilnīgi vienādās glāzēs tiktu ieliets krāna un avota ūdens, un neviens mums nepateiktu, kurš ūdens kurā glāzē atrodas, vai mēs droši dzertu no abām? Mēs taču vēlamies to labāko, tīrāko, veselīgāko ūdeni, kas nekaitē mūsu veselībai. Tieši tāda ir reklāmas funkcija – informēt mūs – sabiedrību – par noteikta produkta kvalitāti, izturību utt. Reklāma – tās ir mūsu tiesības izvēlēties.…
