1. Ēka Kungu ielā 34 (1.attēls). 1845. gadā cēlis arhitekts Johans Daniels Felsko (1813.-1902). Baltijas vācu arhitekts. Mācījies Kopenhāgenas Mākslas akadēmijā (1835 - 1840. g.), ieguvis brīvmākslinieka grādu Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1851. g.). Rīgas pilsētas galvenais arhitekts no 1844. g. līdz 1879. g. 1856. g. kopā ar O. Dīci izstrādājis Rīgas centra rekonstrukcijas projektu.
Arī Vecās Ģertrūdes baznīcas, Mazās ģildes nama, pilsētas 1. ģimnāzijas u.c. celtņu arhitekts. Sv. Jura hospitāļa pirmsākumi meklējami 13. gs. bīskapa Alberta laikos.
Domājams, ka cilnis, kas rotā ēkas fasādi, ir senākas izcelsmes un atradies arī iepriekšējo hospitāļa ēku fasādēs, jo hospitālis daudzas reizes mainījis atrašanās vietu, un tā ēkas gājušas bojā. Par paraugu klasicisma perioda mākslā tika stādīta antīkā kultūra un dižrenesanse. Tomēr klasicisma periodā vecās formas iegūst jaunu idejisko saturu, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta cilvēka psiholoģijai. Šim periodam raksturīga idealizācija, racionālisms un orientācija uz vispārcilvēcisko un izteiksmes skaidrība. Klasicisma perioda māksla ir lakoniska un normēta, tajā konfliktē ideāls ar īstenību, jūtas ar prātu, kas galu galā noved pie abstrakta racionālisma un shematisma.
Arhitektūrā par pamatu tiek ņemts grieķu templis. Klasicisms ir viens no stingrākajiem orderu stiliem, celtnēm raksturīga lēzena jumtmale, pēc kuras tās viegli atpazīt. Uzdevums ir atstāt grandiozu, pat nomācošu iespaidu (īpaši ampīra periodā). Salīdzinājumā ar baroka pārmērībām klasicisms ir diezgan askētisks stils. Klasicisma arhitektūrā ir daudz antīko paraugu – orderu sistēma, ģeometriskā plānošanas un apjomu precizitāte, uz plaknes virsmas izvirzās kolonnas, statujas un reljefi. Izteikts piemērs tam ir ēkas cilnis "Sv. Juris cīņā ar pūķi".…
