Reliģija un kultūra ir divi socioloģiskie institūti, bez kuru eksistences nav iedomājam pilnvērtīga kādas sabiedrības pastāvēšana. Šīs abas parādības iet soli solī ar cilvēku visā tā eksistences laikā un lielā mērā arī nosaka dzīvesveidu un stilu. Tomēr, lai cik svarīgi, nozīmīgi un pētīti nebūtu abi šie institūti, nav vienotas skaidrības (pat viena definējuma, jo vārdam “kultūra” vien ir ap 50 definīcijām, kur nu vēl vienota izpratne) par to,kas tad īsti tas ir un cik lielā mērā tas ir svarīgi sabiedrībai. Kā iespējamais iemesls pretrunām un neskaidrībai šajā jautājumā iespējams gan reliģijas, gan kultūras saikne ar garīgo, nemateriālo (kaut gan kultūra var būt arī materializēta) pasauli. Kā vēl viens iemesls varētu būt abu mainīgums, jo kā zināms izejot no vēstures datiem, tad abas tās, pastāvīgās mijiedarbības ar sabiedrību un tajā notiekošjiem procesiem dēļ, ir piedzīvojušas visai krasi un pat pretēji pastāvošus laikus. Tā kā mainoties pasaulei, notikumiem tajā un sabiedrībai, mainās to nozīmīgums, tad mainās arī to ideoloģija, mērķi un protams sasniegtie rezultāti.
Neapšaubāmi reliģija un kultūra ir saistīatas, taču vienā gadījumā reliģija var būt atkarīga no kultūras, bet otrā kultūra no reliģijas, tā pat ir arī ar noliegšanu un atzīšanu, papildināšanu un postīšanu, kavēšanu un attīstīšanu.
Tāpēc rakstot šo referātu kā galvenie mērķi tiek izvirzīti reliģijas un kultūras būtības noskaidrošana un to savstarpējo sakarību izdibināšana. Tomēr šis darbs ir diezgan sarežģīts un prasa lielāku pētniecisko darbību, kas nav iespējama šī darba ietvaros, bet var sniegt vispārēju ieskatu un pamatu tālākai izpētei un apguvei.…