Ievads.
Reliģija ir uz nojēgumiem par visa pastāvošā kārtību balstīta un ar simbolu sistēmām no paaudzes paaudzē nodota un tālāk izplatīta cilvēku pasaules izjūta un uzskati, izpratne par svēto, tā pielūgsme, bijība pret to.1
Pasaulē ir septiņas vadošās reliģijas – Hinduisms, Budisms, Ķīnas reliģijas, Japānas reliģijas, Jūdaisms, Kristietība un Islāms. Katrai no šīm reliģijām vēl sīkāk sadalās izrietošās mācības. Šīs ticības ir izslāņojušās pa visu pasauli un katrā valstī ir kāda daļa sabiedrības grupu, kas tic kādai no šim ticībām. Bet vairums cilvēku, kas pieder pie šīm reliģijām, ir veidojušies un bijuši vēsturiski kādā noteiktā apgabalā. Piemēram, kristietība pārsvarā dominē Rietumeiropas valstīs; hinduisms – Indijā utt.
Vairums reliģijām ir līdzīgi uzskati, bet arī katrai ir kaut kas savādāks – rituāli, lūgšanu paradumi utt. Kā jau katrai tautai ir savi kultūras paradumi, varētu pat teikt, ka tādi ir arī reliģijai. Un bieži vien pat cilvēki atpazīst citu tautas tieši pēc to reliģiskās kultūras ,piemēram, kaut kur izlasot par to, vai redzot. Arī šī paša iemesla dēļ cilvēki dodas uz citām valstīm, lai apskatītu to kultūras fenomenus. Pēc manām domām, varam secināt, ka reliģija ir tautu kultūras pazīme.
Vārdu „reliģija” parasti mēdz lietot divējādā nozīmē: pirmkārt, lai norādītu uz formālām sabiedriskām grupām, baznīcām, sektām utt.; otrkārt – lai apzīmētu zināmu cilvēku pamatnostāju, viņa pašizpratnes vai gara dzīves dziļāko līmeni.2
Šajā referātā es apskatīju vispārīgo reliģiju teorijas un īsumā aprakstīju cilvēku un sabiedrības stāvokli šajās reliģijās. Katrā reliģijā ir svarīgi kā tā tiek interpretēta cilvēkos un sabiedrībā. Cilvēkam pašam ir sava griba un viņš pats var izvēlēties, kam pakļauties, kam ticēt un ko darīt. Reliģijai, tieši ticīgajiem cilvēkiem, ir liela nozīme viņu dzīvēs. Tā ir viņu ikdiena, dzīves sastāvdaļa. Ir interesanti uzzināt kā dzīvo cilvēki sabiedrībā, kurā valda citi reliģiskie uzskati, bet reizē tie šķiet nesaprotami un savādi. Piemēram, musulmaņu daudzās lūgšanas vairākas reizes dienā. Bet tā ir sociāla rīcība. Kā Makss Vēbers apgalvo, ka reliģiska izturēšanās nav sociāla, ja tā paliek kontemplācijas (vērošanas un apceres) ietvaros.
Referāta mērķis ir uzzināt kā pasaules reliģijās izpaužas attieksme pret cilvēkiem un sabiedrību. Cilvēki, valstis un kultūras ir dažādas. Kaut gan reliģijas ir samērā līdzīgas, tomēr to paražas, rituāli un ētikas normas ir dažādas. Šajā referātā ir aprakstīts īsumā par cilvēku un sabiedrības līdzdalību piederot pie noteiktas reliģiskās ticības.
…
