Savam kursa darbam esmu izvēlējusies tēmu: “Reliģiozitāte un morāle Spānijā laika periodā no 15.gs. beigām līdz 17.gs. sākumam.”
15. gadsimts bija nozīmīgs robežpunkts visas pasaules vēsturē, pāreja no Viduslaikiem uz Jaunajiem laikiem. Tas bija sākums Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, kas izmainīja ekonomisko un politisko situāciju un priekšstatus par pasauli.
Spānijas vēsturē 15. gs. beigas ir bagātas ar izšķirīgiem un nozīmīgiem notikumiem, kas atstāja paliekošu iespaidu uz visiem sabiedrības slāņiem. Līdz ar katoliskā karaļpāra – Kastīlijas Izabellas (1451 – 1504) un Aragonas Fernando (1452 –1516) nākšanu pie varas 1474.gadā, iesākās līdz tam sadrumstalotās Spānijas apvienošanās. Ar šo brīdi Spānija iesāka spert, kaut arī vēl nedrošus, soļus patstāvīgas kultūras veidošanā.
1492. gadā Kolumbs atklāja Ameriku, notika ebreju izraidīšana, Granādas iekarošana, kas noslēdza 800.gadu karu ar mauriem – Rekonkistu, Izabella un Fernando veica nozīmīgas izmaiņas valsts administratīvajā un tiesu sistēmā, un tika pastiprināta katoļu baznīcas ietekme un 1478.gadā tika dibināta Spānijas Svētā inkvizīcija.
Vācu rakstnieks L.Feihtvangersir teicis: “Lai no pussalas padzītu arābus, Spānijas karaļvalsts un baznīca bija noslēgušas ciešu savienību. Uzvarēt bija iespējams tikai tad, ja karaļiem un garīdzniekiem ar visstingrākās disciplīnas palīdzību izdodas saliedēt Spānijas tautas. Tas viņiem bija izdevies. Viņi apvienoja tautas fanātiski mežonīgā ticībā tronim un altārim.” 1
Katoļticība Spānijas monarhiem bija spēcīgs ierocis, lai apvienotu spāņus, atbrīvotos no citādi domājošiem un turētu sabiedrību patstāvīgā kontrolē. Visas ar reliģijas nostiprināšanu saistītās darbības ļoti ietekmēja spāņu tautas apziņu – viņu reliģiozitāti, morāli, tikumus .
Kursa darba mērķis ir izpētīt, kāda bija situācija Spānijā šajā laika posmā, baznīcas un inkvizīcijas ietekme uz cilvēkiem, kāds bija Spānijas karaļnams un sabiedrība, cik patiesa bija spāņu tautas reliģiozitāte. …
