Lai gan sociologu vidū jau veikti daudzi pētījumi par reliģiskajām praksēm un baznīcas apmeklējumu, tomēr joprojām relatīvi mazs progress ir sasniegts ekonomikas teorijas sistemātiskas pieejas radīšanā korelācijā ar reliģiskajām vērtībām un praksēm. Aizvien plašāk reliģijas socioloģija tiek saistīta ar ekonomisko aktivitāšu izskaidrošanu, tāpēc ekonomikas teorija tiek uzskatīta par potenciāli nozīmīgu avotu šīs socioloģijas jomas sakarību pētīšanā.
Vēstures perspektīvā ir būtiski izvērtēt reliģijas un ar to saistīto vērtību ietekmi uz politisko režīmu, iekārtu un sabiedrības funkcionēšanu, sociālo šķirtņu veidošanos, ekonomisko attīstību, ikdienas dzīves jomām utt. Šī jautājuma skaidrošanu savās teorijās mēģinājuši sniegt tādi ievērojami teorētiķi un akadēmiķi kā M. Vēbers1, K. Markss, E. Dirkheims, mūsdienās A. Giddens u.c.
Virkne faktoru visas Eiropas un tostarp Itālijas sabiedrībā 19. gadsimta otrajā pusē veicināja baznīcas lomas mazināšanos, taču jo sevišķi šie procesi spilgti izpaudās pilsētās un industriālajos reģionos2, kuros bija sekularizācijai labvēlīgāki apstākļi. Ņemot vērā neviendabīgo Itālijas saimniecisko attīstību, Ziemeļu reģioni vēsturiski ir bijuši rūpniecības un industrializācijas reģioni, kur jau viduslaikos uzplauka politiski un ekonomiski spēcīgas pilsētvalstis – Florence, Venēcija, Dženova, Milāna u.c. Turpretim Itālijas dienvidos pastāvēja tradicionālā lauksaimniecība un zvejniecība, kas kavēja modernizācijas un līdz ar to arī sekularizācijas procesus šajā Itālijas daļā.
Reliģisko vērtību sistēma ietekmē ekonomiskās nevienlīdzības veidošanos un nostiprināšanos dažādos Itālijas reģionos, kā rezultātā Ziemeļitālija ir ekonomiski attīstītāka nekā Dienviditālija. Darba uzdevums ir izpētīt Itālijas ziemeļu un dienvidu reģionu ekonomiskās atšķirības, pamatojoties uz empīriskiem datiem par Itālijas reģionu ekonomisko situāciju un tos raksturojošiem ekonomiskiem rādītājiem, kā arī analizēt un kritiski izvērtēt reliģisko vērtību ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību. …
