Līdz 4. g. tūkst. p. m. ē. Eksistēja tikai pirmatnējā māksla. Nākamajos laikmetos tā turpināja pastāvēt tikai mazāk attīstītajās zemēs. Mūsdienās pirmatnējās mākslas veidi sastopami vēl dažos Āfrikas novados, kā arī Polinēzijas un Mikronēzijas salās. Ar gadsimtiem mākla kļuva grūtāka un sarežģītāka. Radūjās cilvēki, kam māksla bija iztikas avots un brīvā laika kavēklis. Viduslaikos gleznotāji saņēma algas par portretu darināšanu, mūsdienās šie portreti ir ļoti dārgi un vērtīgi (piemēram, Rafaēla gleznotais Kardināla portrets ap 1512. g., Leonardo da Vinči gleznotais Monas Lizas – Džokondas – portrets ap 1503. g.), daudzās viduslaiku pilīs un namos atrodas nama īpašnieku portreti, kas ir tik pat vērtīgi nevis slveno gleznotāju dēļ, bet gan sava vecuma un nama vēstures atklāšanā. Mākslu katrs izsaka savādāk. Dažš grebjot (A. Dīrers – Ercenģeļa Miķeļa cīņa ar pūķi.1498.g. – kokgrebums, A. Dīrers – Bruņinieks, nāve un melns. 1514. g. – vara grebums), gleznojot (Ticans - Ipolito Riminaldi portrets 1540. g., D/zordžone – Dusošā Venēra, 1508.g.-1510.g.) , veidojot skulptūras (Donatello – Sv. Marks 1421g. – marmors, Mikelandžo – Dāvids 1501.-1504 g. – marmors), spēlējo ( Dž. Rosīni – Sēlvijas Bārddzinis – 1816.g.). …