Renesanse- kultūras uzplaukumu un antīkās kultūras atdzimšana - kustība, strāvojums, kas kopumā izsaka viduslaiku kultūras pārorientēšanos uz "jauno laiku" kultūru. Nav iespējams novilkt precīzu laika robežu, kad notika pāreja no viduslaikiem uz renesanses kultūru, jo izpratne par pasaules vērtību sistēmu un tās likumsakarībām veidojas gadu desmitu, gadsimtu gaitā, tādēļ tā arī nespēj īsā laika sprīdī pārorientēties uz pavisam pretēju dzīves izpratni. Zināms, ka sākotnēji (14. gs. sākumā) renesanses idejas attīstījās Itālijā, kur pastāvēja varenas, bagātas pilsētas un kur tolaik Eiropā bija visaugstāk attīstīta zinātne. Pakāpeniski notika pievēršanās antīkās literatūras un mākslas studijām, tātad, - aizsākās pasaules vērtību sistēmas pārvērtēšana. 15. gadsimta beigās jauno ideju strāvojums izplatījās arī citās Eiropas zemēs. Vēlāk šo pārmaiņu laiku nosauca par "renesansi", kur gan sākumā runa bija par antīkās daiļliteratūras vērtību atdzimšanu. Jēdzienu "renesanse" pirmo reizi (1550. g.) uz aplūkojamo laika periodu attiecinājis itāļu arhitekts Džordžo Vazāri (Giorgio Vasari; 1511-1574) savā darbā "Slavenāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves apraksti". Viņš gan runājis par rinascita vai rinascimento un saistījis to jēgu ar antīkās literatūras un mākslas principu atdzimšanu. Vēlāk izplatījās franču vārds renaissance, ar kuru kopš 18. gs. sāka apzīmēt arī antīko vērtību atdzimšanas laikaposmā radītos arhitektūras objektus, tēlotājas mākslas darbus un mūzikas sacerējumus. Renesanses laikmetā pievēršanās jaunajām idejām notika ciešā saistībā un vienotībā ar izglītības attīstību, bez kuras nekāda atdzimšana nebūtu iespējama. Savukārt izglītības attīstība savijās kopā ar humānisma kustības izvirzītajām vērtībām.…