Renesanse visā Eiropā par paraugu ņēma Itālijas mākslas sasniegumus, tomēr katrā valstī renesanse izpaužas citādi. Kā tas redzams Nīderlandes mākslā, šejienes darbi nereti pat ļoti lielā mēra atšķiras no Itālijas mākslas paraugiem. Kopējā iezīme mākslā bija tieksme pēc realitātes precīzāka atveidojuma, tomēr Itālijā un Nīderlandē to risināja atšķirīgos veidos.
Atšķirības māksla visticamāk iespaidoja gan politiskās, gan ekonomiskās atšķirības un tradīcijas. Atšķirībā no Itālijas, kur liela nozīme mākslas attīstībā bija bagātajām aristokrātiskajām dzimtām, Nīderlandē lielāka nozīme bija cunftēm un birģeru slānim. Jau arhitektūrā zīmīgi, ka Nīderlandē vairāk renesanses paraugi ir nevis pilis, bet rātsnami un cunfšu un ģilžu nami. Šā paša iemesla dēļ, ka nebija, kur izvērsties monumentālai mākslai, piemēram, freskām, vairāk attīstījās stājglezniecības formas. Arī Nīderlandē izgatavotie koktēlniecības darbi, piemēram, altāru ciļņi tika eksportēti uz citām zemēm. Sižetiski darbi vairāk saistīti ar vienkāršas tautas, zemnieku dzīvi, nekā bagāto un aristokrātisko slāni. Ziemeļos bija daudz stiprākas viduslaiku tradīcijas, turklāt šeit, atšķirībā no Itālijas, nebija antīkā mantojuma, kas radītu interesi par tā pētīšanu un izmantošanu tā laika mākslā. Ja Itālijas māksla tiecās uz formu idealizāciju un stingu proporciju ievērošanu, tad Nīderlandes mākslā realitātes atainojums tiek panākts ar konkrētu, savdabīgu un raksturīgu iezīmju atainojumu darbā. Īstenības iespaids vairāk tiek panākts novērojot un precīzi atdarinot apkārtējo vidi, dabu, īpaši raksturīga ir faktūru un materiālu smalka atveidošana. Telpas dziļuma atainošanai maz tiek izmatotas Itāļu gandrīz matemātiski precīzās perspektīvas metodes. Nīderlandes glezniecībā biežāk izmantoti gaismas un dažādi optiski efekti.
Mākslas saturu ietekmēja baznīcas reformācija, kas ļoti spēcīgi iespaidoja ziemeļvalstis. Protestantu vēršanās pret baznīcas greznību bija viens no iemesliem, kāpēc Nīderlandes mākslinieki vairāk pievērsās tādiem žanriem kā sadzīves, ainavām un portretiem.
Kad 16. gadsimtā renesanses formas jau parādījušās Nīderlandes arhitektūrā, tās savdabība un tradīcijas joprojām ir ļoti spilgtas. Bieži vien arhitektūrā izmantoti antīkie motīvi, taču manāmas atkāpes no klasiskajām proporcijām. Iespējams tāda situācija rodas krustojoties tradīcijām un šejienes mākslinieku izpratnei par arhitektūru.
Tāpēc var secināt, ka Nīderlandes mākslai ir vērts pievērst uzmanību tieši tās savdabības dēļ. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī savdabība šķiet veidojusies ļoti dabiskā ceļā, neatkarīgi no tā, vai mākslinieki apzināti centušies radīt īpatnējus darbus, vai atšķirības radušās nejauši mēģinot darbus veidot pēc Itālijas paraugiem.…
